Kopš 2017.gada, kad dzīve apmeta lielu kūleni, esmu sākusi sevis atrašanas ceļu. Es domāju, ka nu jau katrs zin frāzi: “vēlies dzīvē pārmaiņas, sāc ar sevi”. Esmu izmēģinājusi daudz no tā, ko mūsdienās piedāvā: fiziskā joga, kundalini joga, meditācijas, cigun, garīgās prakses, sevis iemīlēšanas tehnikas, afirmācijas, mandalu zīmēšana/krāsošana u.tml. un tas viss ir forši un no katras lietas, ko daru, kaut ko iegūstu: pieredzi, izpratni.
Noklausoties kursa pirmo nodarbību uzreiz bija skaidrs – šis būs kaut kas pavisam cits, kaut kas dziļš, kas tāds, kas izmainīs daudz. Un šobrīd, pēc kursa noklausīšanās viennozīmīgi varu teikt, – tas ir bijis katra eiro vērts, katras manas dzīves sekundes vērts. Un šis kurss nav teorija, kuru var noklausīties vienu reizi un aizmirst, tas ir ļoti liels darbs ar sevi, kas prasa laiku, motivāciju un enerģiju. Katra diena kā izaicinājums. Izaicinājums izdarīt maksimāli iespējamo, lai pārvērstu savu dzīvi. Jo nu manās rokās ir tehnikas, ar kurām to var izdarīt.
Pēc dabas esmu loģiska būtne, man dzīvē līdz šim viss ir balstījies uz prātu, shēmām, analīzi utt. Pateicoties kursam, esmu iemācījusies just/dzirdēt/ieklausīties savā ķermenī. Ir būtiski mainījusies mana reakcija dažādās situācijās. Es vairs nepanikoju par sīkumiem, mana galva vairs nav piepildīta ar bezgalīgiem izdomātiem dialogiem, mans prāts ir kļuvis skaidrs. Vistiešākajā nozīmē. Jo vēl pirms kursa man bija bieži sajūta, ka galva ir tik pilna, ka tā var eksplodēt jebkurā brīdī, tad tagad ir sajūta, ka esmu atbrīvojusies no visa degradējošā. Man ir kļuvis daudz vieglāk pateikt “Nē” destruktīvām situācijām un attiecībām. Un kas pats svarīgākais – nejusties par to vainīgai.
Es jūtu kā brīnumainā veidā mainās vide un cilvēki man apkārt – rodas jaunas iespējas, uzrodas jauni kontakti, draugi. Notiek lietas, par kurām agrāk pat nevarēju iedomāties. Tas viss brīžiem liek sajusties kā pasaku valstībā.
Un, nē – problēmas nav pazudušas, tās vienkārši uztveru savādāk un risinu daudz vieglāk.
Pēc kursa pilnīgi noteikti pārņem sajūta – gribu darīt vēl un vēl – jo reāli patīk tas, ko var izdarīt ar tiem instrumentiem, kas kursā tiek doti.Iluta, milzīgs paldies! Esmu pateicīga par kopā būšanu, par atbalstu, par bagātīgo informāciju, ko esi devusi, un no savas puses zinu pilnīgi noteikti – turpinu strādāt, lai sevī sajustu arvien jaunus un jaunus “wow””
Pēc kursa „Pašvērtējuma fundaments. Izdzēst bailes” noklausīšanās un līdzdarbošanās es sajutos tā, it kā man tiek pavērts priekškars jaunas dzīves sajušanai un uztverei. Milzum daudz jaunas atklāsmes par cilvēka eksistences pamatvērtībām, kā paši sev „zīmogus” liekam jau no bērnības un jūtamies „ka kaut kas nav kārtībā”, jo spēlējam ne sevis izvēlēto spēli dzīvē.
Kursa laikā ieguvu citu skatījumu uz savu dzīvi. Ikdienas situācijās ir mainījusies reakcija uz notiekošo. Man bija izteikta bēgšana no nepatīkamām situācijām, ja mani kāds kritizēja, bet tagad es izturos pavisam savādāk, jo apzinos, ka šīs situācijas neapdraud manu dzīvību un ka cita cilvēka teiktais nav pasaulē vienīgā taisnība.
Manī nav tik izteiktas vainas sajūtas, ja es pastāvu par savām vajadzībām, jo iepriekš tās vispār biju nolikusi „maliņā”. Ir uzlabojušās attiecības ar mammu, jo iepriekš uzvedos un jutos kā mazā meitiņa, kura vainoja mammu, ka esmu ar tādu nevērtības sajūtu izaugusi, bet tagad viņu uztveru pavisam savādāk, ar pateicību, ka deva man dzīvību un pārējais jau ir manā atbildībā. Es vairs negaidu uzslavas no vecākiem, bet mācos pati būt laba mamma un savai meitai dot to, ko es savā bērnībā nesaņēmu.
Kursā saņemtās zināšanas ir ļoti vērtīgas, kuras jau izmantoju ikdienā un arī pat meitiņai ieteicu pie baiļu sajušanas vienu vingrinājumu, un tas nostrādāja!”
Lai spētu piefiksēt pārmaiņas, aptaujāju cilvēkus, ar kuriem esmu pastāvīgā kontaktā, jo ir sajūta, ka viss notiek, mainās pats par sevi un tikai atsaucot atmiņā, kāda es biju pirms 3 mēnešiem, es spēju ieraudzīt atšķirību. Un atšķirība ir. Kāpēc es vispār vērsos pie Tevis: ar mani viss it kā bija kārtībā, dzīvoju pat ļoti sakarīgu dzīvi, tikai tajā nebija ne jēgas ne garšas. Jau kādu laiku iepriekš biju ar sevi sākusi strādāt un jau blāvi saskatīju dažādas bailes, iekšējos konfliktus, destruktīvas pārliecības, kas tikai radīja vēl lielāku apjukumu un spriedzi, jo nezināju, no kurienes tas manī radies un ko ar to visu darīt – neviens man to nevarēja pateikt. Visvairāk mani satrauca tas, cik viegli aizkaitināma un neapmierināta es biju – ar sevi, citiem, savu dzīvi. Mani kaitināja viss – sākot ar jauniešiem uz ielas un tantiņām transportā beidzot ar maniem dzīvokļa biedriem. Tad vēl mūžīgā apātija, enerģijas trūkums, nevēlēšanās neko darīt, motivācijas trūkums (par spīti apmeklētajiem semināriem un izlasītajām grāmatām).
Protams arī bailes – no kritikas, no autoritatīvām personām, bailes, ka nesanāks, ka nemācēšu. Mani vienīgie virzītājspēki darbā bija – bailes no soda (ka salamās, ka kritizēs) un vēlme izpatikt (ka palielīs, pieņems).Tad nu beidzot – kas tad ir mainījies un ko esmu ieguvusi? Pirmkārt, fakts, ka es esmu uzrakstījusi iepriekšējo atkāpi, jau ir viens fantastisks panākums! Vispirms jau apzināties, saprast un ieraudzīt savas bailes, reakcijas un pārliecības. Nākamais – izprast tās- no kurienes tas manī, kāpēc es tā rīkojos/ domāju/ reaģēju. Un visbeidzot beigt bēgt, slēpties, pieņemt, ka tas, kas ir bijis un noticis – tā ir daļa no manis un tagad man ir dota iespēja iziet no šī apburtā automātisko reakciju apļa un iepazīt sevi no jauna, reaģēt pa jaunam, skatīties uz situācijām ar pilnīgi citām acīm.
Apzinātība, kas ir iegūta terapijas (un arī kursa) laikā – tā ir vislielākā dāvana, ko ne ar kādu naudu nevar atlīdzināt. Un tieši apzinātība atslēdz durvis uz to, ko sākotnēji meklēju es un daudzi citi – tās lielās pārmaiņas. Apzinātība it kā ir ceļš uz mērķi vienlaicīgi pati kļūstot par mērķi (tā laikam saka par visiem ceļojumiem- ka mērķis ir pats ceļš).Un tam visam pa virsu es, protams, varu uzskaitīt daudz jo daudz dažādus patīkamus bonusus, kas ir notikuši šo triju mēnešu laikā – ir sakārtojušās, uzlabojušās, restartējušās attiecības ar līdzcilvēkiem, esmu brīva no aizvainojuma, upura lomas, vairs nejūtu sevī vajadzību glābt pasauli un vainas sajūtu, ka nevaru to izdarīt, vairs netiecos pēc uzslavām un nebaidos no kritikas – eju, darbojos, mācos, pieņemot, ka man var arī neizdoties, bet arī tas būs ok. Un pats galvenais – vairs netērējot enerģiju uz visu to, ko aprakstīju iepriekš! Man beidzot ir spēks un gribēšana izdarīt vairāk par obligāto minimumu – es iesaistos jaunos projektos, realizēju sevi darot to, kas man padodas, tiekos ar draugiem, izbaudu sarunas. Un mans draugs, kurš iepriekš baidījās no manām reakcijām, nesaprata, kā ar mani runāt, ko teikt/ neteikt, lai tikai mani nesadusmotu – vienkārši peldas miera un harmonijas jūrā, jo Sniega karalienes sirds ir atkususi un es ar katru dienu varu un gribu dot viņam arvien vairāk.
Es nevaru vienā teikumā, pat ne vienā lapā ietilpināt ieguvumus no šīs terapijas. Bet interesantākais vēl ir tikai priekšā… es turpināšu strādāt, meklēt, likt to puzli kopā. Tās zināšanas, ko Tu piedāvā ir kaut kas varens! Kaut vairāk būtu to, kas atrod ceļu pie Tevis un ar Tavu palīdzību- paši pie sevis! Paldies ????
Ar sveicieniem, “
Par Tavu skolu biju jau dzirdējusi pasen, bet īpašu uzmanību nepievērsu, likās dāŗgi….FB nebiju, tāpēc informāciju guvu nedaudz. Pirms gandrīz 3 gadiem debesīs devās mans vīrs, un kopš tā brīža sāku meklēt, kā lai tieku ar šo situāciju galā. Pierakstījos FB, un tad jau varēju gūt vairāk info par SAS. Pasūtīju Tavu grāmatu. Mani viņa ļoti uzrunāja, likās ļoti vērtīga, manuprāt, salikti pareizie uzsvari pareizajās vietās. SAS arī uzzināju par šo kursu pēc iepazīšanās vebināra noklausīšanās. Pieteicos uzreiz pēc vebināra noskatīšanās. Sapratu, ka man to vajag!! Un neemu nožēlojusi ne mirkli.
Kursā mēs ieguvām milzīgu informācijas daudzumu, ko es neticu, ka kaut kur citur es varētu iegūt. Man ļoti patika, ka viss līdz sīkumam tika teorētiski pamatots, izskaidrots, un tad praktiski izmēģināts. Un pamazām, no paša pamata, solīti pa solītim ar katru nodarbību Tu mūs vedi arvien tuvāk sev, savam kodolam, savai izpratnei un būtībai. Savam patiesumam.
Kas man patika ļoti – pats process. Tas, ka pašam dalībniekam ir daudz jāstrādā, jāseko līdzi savām sajūtām, izmaiņām sevī. Kurss man lika man dziļāk un uzmanīgāk ieskatīties sevī. Sapratu, ka daudz lietas es par sevi esmu domājusi citādāk, nekā tas parādījās šajā kursā. Es iepazinu sevi daudz labāk. Man arī ļoti patika, ka Tu mūs motivēji mājās strādāt, pildīt mājas darbus un rakstīt atskaites.
Manas supertēmas šajā kursā bija trīs: Mamma un procesi; par stresu un par pārliecībām, no kurām es personīgi guvu visvairāk. Instrumenti man piemērotākie škiet “Diskomforta izstrādāšana”, “Izdzēst bailes”, “Dziedinošais virpulis”, kuru noklausījos 21 reizi un “Vingrinājums par pārliecībām”. Vislielāko ietekmi tieši nodarbības laikā uz mani atstāja meditācija, kas bija nodarbībā Mamma un procesi, meditācija par stresa atlaišanu un meditācija par Visumu. Tās bija super! Pēc Visuma meditācijas vispār bija sajūta, ka negribu no tā stāvokļa aiziet. TĀDS PIEPILDĪTS PLAŠUMS, VARENUMS, KO NEGRIBAS PĀRRAUT!
Tēmā Mamma un procesi bija ļoti ļoti vērtīga teorētiskā informācija un ne mazāk praktiskie vingrinājumi, kas mani ļāva nonākt līdz dzimšanas brīdim un saprast, kas man neļāva mammu pieņemt pilnībā un izrādīt savu mīlestību.
Un pats galvenais – šī kursa laikā atbrīvojos no tās iekšējās trīcošās sajūtas, it kā “dvēsele karātos tievā diedziņā”. Tas arī bija tas, no kā es ar šī kursa palīdzību klusībā cerēju atbrīvoties. Tas pilnībā izdevās!!!
Paldies, Iluta, milzīgs! Tu mācēji kursu novadīt tā, ka katrs Tavs vārds atrada manī īsto vietu un atbalsojās! Tagad jāklausās vēlreiz ar “citām ausīm”, jāpiezīmē sev svarīgākais un jāpielieto, jāpielieto, jāpielieto viss iegūtais ikdienā.”
Sveika! Ja man jādod atsauksme pāris vārdos,tad to es nevaru,tad būtu jāraksta ļoti daudz.
Kas mainījies manī.Patiesībā mainījusies visa mana pasaules uztvere.!Tu visu apgriezi kājām gaisā.Nebiju domājusi,ka viss pavērsìsies tik nopietni,jo dažreiz bail no savām tagadējām domām un plāniem.
Pirms šī kursa es nebūtu pat prātojusi par tādām pārmaiņām,ko vēlos veikt un jau esmu paveikusi.Kursa otrajā pusē visa mana būtne,ķermenis pretojās pārmaińām,bija krīze,kad apjautu,ka esmu dzīvojusi tik tukšu dzìvi,pareizāk būtu teikt,ka dzīvoju ne savu dzīvi.Neko ,ko istenibā vēlējos,nedarīju.Par sevi,savu pašsajutu nedomāju,man vajadzeja bùt labajai meitenei-paraugmātei,mājsaimniecei.
Tik daudzas reizes dzirdeju,ka esmu egoiste,ka pati tam ticēju un mocijos ar vainas apziņu vai žēloju sevi.Kad taisīju testus izrādījās,ka neveltu sev pat pāris punktu sava laika!.Dìvaini,ka tagad ir pazudušas daudzas lietas,kas traucēja,bet ,kuras palikušas-ir tik uzkrītošas un izteikti kaitinošas,ka uzreiz vsr redzēt ar ko jāstrādā.
Ieguvums man vērtīgākais ir -bailes ir daudzas pazudyšas,drosme un cēlusies paśapziņa.Tas tā ļoti īsi.Tagad turpināšu naudas kursu un tad skatīšos,ko ieteiksi nākamo.Liels paldies par visu.
