Slimība nemēdz būt nejaušība, to neizsauc vienkārši vīrusi, tā nerodas no nepareizas diētas. Cilvēka veselība pirmām kārtām ir atkarīga no viņa prāta un emocionālā stāvokļa. Kā medicīna iesaka uzturēt mums labu veselības stāvokli? Slimam cilvēkam ir ļoti ieteicams nomainīt apkārtējo vidi, lietot vairāk vitamīnu, mazāk stresa, vairāk svaiga gaisa …
Sevis Apzināšanās Skola koncentrējas uz cilvēka iekšējo stāvokli un tiem iemesliem, kuri ir izveidojuši šo slimību, un tas var palīdzēt daudz vairāk nekā tikai medikamentu lietošana.
Slimība – tas ir vienkāršs ziņojums no sevis par sevi. Šis ziņojums jau patiesībā izpaudās daudz agrāk, citās formās, tikai cilvēks to ignorēja. Ja cilvēks turpina ignorēt šos ziņojumus, tie kļūst vēl spēcīgāki, rupjāki, skaļāki, līdz pārvēršas ķermeniskās sajūtās – slimībā. Ja cilvēks vēl joprojām turpina ignorēt šos ziņojumus, slimības saasinās. Šo aizslēgto apli var pārtraukt tikai tad, kad cilvēks noskaidro, ar kādām domām un kādu neatrisinātu psiholoģisku konfliktu ir saistīta slimība?
Lai cilvēks pats spētu ieraudzīt savas slimības iemeslu tādā gaismā, ir nepieciešams pašam uzņemties atbildību par visu notiekošo, kas daudziem nākas diezgan grūti. Cilvēks parasti saka, ka slimības iemesls ir gēni, vai arī viņš ir saslimis vienkārši tāpat. Ezotērikā to sauc par sodu, karmu, neizpildītu uzdevumu no iepriekšējām dzīvēm. Varianti dažādi, bet reālas atbildes nevienas.
Vingrinājums, kurš palīdzēs ieraudzīt, kādu izdevīgumu jūs iegūstat no savas slimības: atbildiet uz lejā minētajiem jautājumiem paši sev, godīgi un atklāti:
Netērējiet laiku sevis žēlošanai, bet padomājiet, ko slimība ir palīdzējusi jums iegūt. Slimība nebūtu uzradusies, ja jūs respektētu savas jūtas un emocijas. Ja jūs nemēģinātu tās saspiest, apspiest, ja jums būtu iespēja izrunāt to, kas jau sen sakrājies uz sirds.
Kā izveseļoties? No sākuma ir jāatrod savas destruktīvās pārliecības, jāpārvērtē savas pasaules uztveres karte, jāizdzīvo neizdzīvotais un jānomaina savs uzvedības modelis. Ar slimību nevajag cīnīties.
Ir jāpārstāj cīnīties ar savu dabu. Ar dabu nevajag cīnīties, to vajag apzināties. Tad, kad mēs cīnāmies ar dabu, daudzi cilvēki iet bojā.
Nav vajadzīga cīņa. Šis termins – “cīņa, cīnīties ar slimību”, to vajag steidzami nomainīt. Ar radītāju taču neviens necīnās, tikko kā piedzimis bērns ar savu māti necīnās, tieši tāpat arī daba, tā ir mūs radījusi un ar to nevajag cīnīties, bet gan apzināties, izprast, kas un kā strādā.
Ja daba būtu pret mums ļauna, mūsu uz šī planētas vienkārši nebūtu. Mēs te nebūtu uzradušies. Ir jāapzinās, kā daba mums palīdz, un jāpiedalās šajā palīdzības procesā, izveidojot tai labvēlīgu vidi. Mums gadiem ir ‘’potēta’’ ticība medicīnai, bez kādas apzināšanās. Ja man ir zināšanas, man ticība nav nepieciešama, jo es zinu, kā kas strādā, es esmu to pārbaudījusi uz sevis. Esmu novērojusi to apkārtējos cilvēkos. Tiem, kuriem nav zināšanu par to, kā mēs saslimstam un kā var izveseļoties, tiem pagaidām nākas ticēt…
Viss dzīvē ir savstarpēji saistīts. Visi cilvēki ir vienā kopējā tīklā, no kura nevar izvairīties, Mēs visi esam saistīti ar vienādu dzīves apģērbu. Tas, kas ietekmē vienu tieši, ietekmēs otru netieši. Es nekad nebūšu tas, kam man ir jābūt , kamēr tu nekļūsi par to, par ko tev ir jābūt, un tu nekad nebūsi tas, kam tev ir jābūt, kamēr es nekļūšu par to, kam man ir jābūt.Tā ir savstarpēji saistīta realitāte.
