Kāpēc mums ir tik svarīgi būt kā visiem? Ieklausīties sabiedrības viedoklī? Kāpēc mēs baidāmies no vērtējuma un nosodījuma? Tāpēc, ka mūsu pašas spēcīgākās bioloģiskās bailes – tās ir bailes būt izslēgtam no cilts. Miljoniem gadu mūsu senči ir izdzīvojuši tikai tāpēc, ka viņi kopā gāja medībās, kopā sildījās pie ugunskura, pārvietojās no vienas vietas uz citām, daudz auglīgākām vietām.
Grupā droši var paglābties no ienaidniekiem un plēsējiem. Var mierīgi gulēt, kamēr kāds cits apsargā cilti. Var sadalīt darbus – vieni dara vienu, otri otru. Kopā audzināt pēctečus. Izslēgšana no cilts līdzinājās nāvei. Šī programma mums visiem ir palikusi. Tajā nekas nav mainījies. Apkārtējā vide ir mainījusies, bet izdzīvošanas programmas ir palikušas tādas pašas, kādas tās bija miljoniem gadu atpakaļ. Šīs programmas ieslēdzas katru reizi, kad ir kaut mazākā varbūtība, ka cilts varētu nostāties pret mums. Cilts nosodīs, nepieņems, izslēgs. Tā lūk:)
