Bailes traucē dzīvot. Piepildot apziņu, tās nomaina realitāti, un tu jau atrodies ieciklējušos sajūtu (”kaut kas ir mainījies…”) gūstā! Saraustīta elpošana, nenormāli sāk dauzīties sirds, sajūta, ka tūlīt, tūlīt notiks kaut kas slikts. Pastāvīga pulsa pārbaude, pastāvīga asinspiediena pārbaude, pastāvīga jaunu sipmtomu meklēšana….Tu sev saki: baiļu nav. Un ļoti vēlies tam noticēt. Bet kaut kas tevī pretojas tam. Un kārtējo reizi, ar trīcošiem ceļgaliem, tu knapi aizej līdz aptiekai, lai nopirktu ”nomierinošos”, mēģini sev pierādīt, ka spēsi uzvarēt savas bailes. Un kārtējo reizi tu ciet neveiksmi cīņā pats ar sevi…
Cilvēks smok nost no šausmām un nespējas glābt pats savu dzīvi. Viņš trīc un vēlas tikai vienu – atrast mierīgu vietu, kur varētu noslēpties no visiem un no visa, kas varētu apdraudēt viņa dzīvību! Tādus stāvokļus izjūt cilvēks, kurš cieš no panikas un trauksmes lēkmēm pat tad, ja reālu briesmu apkārtnē nav. Racionālam skaidrojumam tāds uzvedības stāvoklis nepadodas, tāpēc tas sāk biedēt vēl vairāk. Cik dakteru jau apmeklēts, cik daudz zāļu izdzerts, cik grāmatu izlasīts, bet rezultāta kā nav, tā nav. Protams, ka šie stāvokļi var arī ietekmēt fizisko veselību – var sāpēt sirds, būt traucēta elpošana, ir “izkaisīta” uzmanība, diskomforts vēdera rajonā utt. Panikas lēkmes bieži traucē arī miegu. Cilvēks apzināti visu laiku ir koncentrējies uz to, lai nenobītos, nepadotos jaunai panikas lēkmei, mēģina cīnīties ar to, bet veltīgi.
Kāpēc neviens psiholoģiskais tests nevar notiekt, kuri cilvēki ir tendēti vairāk iedzīvoties šādos stāvokļos? Tāpēc, ka panikas lēkmes, tas ir cilvēka iekšejo stāvokļu rezultāts. Nekādi testi nav spējīgi atvērt cilvēka dziļās psihes dzīles. Saprast patieso baiļu (trauksmes, panikas lēkmju) iemeslu un atbrīvoties no tām uz visiem laikiem…
Ko nozīmē “strādāt ar bailēm”? Citiem vārdiem runājot: mums ir nepieciešams apzināties savu zemapziņu. Tieši par sevis izzināšanas procesa dziļumu arī ir šis teiciens. Cilvēkam visas dzīves laikā sakrājas milzīga bagāža ar pārdzīvojumiem un iespaidiem. Tos pārdzīvojumus, kuri bija paši traumējošākie, lai saglabātu savu veselumu, mūsu psihe ‘’izdzen’’ ārā no apziņas un nodod zemapziņai jeb apspiež traumu. Un tur jau šie visi pārdzīvojumi vārās vienā katlā, ietekmē mūsu ikdienu un mūsu uzvedību, mūsu izvēli.
Ja mēs varētu uzreiz apzināties notiekošo, tad mēs varētu ātrāk visu nolīdzināt un tikt vaļā no traumu sekām. Bet zemapziņas durvis mums ir aizvērtas. Tikai caur apzināšanos, caur sāpīgās pieredzes izdzīvošanu var izstrādāt aizvainojumus, bailes, depresiju. Tad, kad traumas ir iznestas uz āru, mainās arī dzīves scenārijs, mainās atliktās dzīves sindroms. Tāpēc arī transformējošajā kursā ”Mana Jaunā Dzīve”, sākam strādāt no sākuma ar savu prātu (pārliecībām) , lai pēc tam laižoties dziļāk lejā – pie savām emocijām, sajūtām, izdzīvošanas instinktiem, izstrādātu to, kas ir iestrēdzis.
Pievienojieties, lai izstrādātu to, kas ir noslēpts jūsu zemapziņā un saņemtu savus rezultātus.
