Šodien daudzi ir ‘’garīgās pilnveidošanās’’ meklējumos. Par informācijas piedāvājumu un pieejamību šodien nevar sūdzēties. Bet tieši tāpēc, ka šis informācijas ir tik daudz, tas daudzus ieved tādā ‘’uz vietas mīcīšanās ‘’ procesā. Tad, kad tiek ņemts viss, ko tikai piedāvā. Neizlasīji vienu līdz galam, ieraudzīji jau kaut ko citu – video, audio, vebinārs, grāmatas…Ir sajūta, ka es tūlīt, tūlīt būšu atradis to, tik ilgi meklēto, un sākšu garīgi augt.
Bet viss šis atvars velk sevī iekšā, un rezultātā,- galvā it kā kaut kas noskaidrojas, bet kaut kas, tieši pretēji, paliek vēl nesaprotamāks. Un, jo vairāk tu meklē, jo tālāk tu aizej pats no sevis un savas realitātes. Varbūt tā ir ilūzija? Tu gaidi, ka vienu dienu atradīsies tā ilgi gaidītā grāmata, kura izmainīs tavu apziņu, vai tas citāts, kurš kaut kādā maģiskā veidā uzlabos tavu dzīvi?
Bet, ja tu apstātos kaut vai uz minūti un pajautātu sev – kāpēc man tas viss ir nepieciešams? Ko es meklēju? Ko es ceru atrast? Ko man nozīmē ‘’garīgā pilnveidošanās’’? Ja mēģināsi būt patiess ar sevi – tad visdrīzāk tev pietrūkst varas pār citiem cilvēkiem. Varbūt tu vēlies iemācīties manipulēt ar citiem, tu vēlies vairāk materiālu drošību, tu vēlies vairāk brīvības un neatkarības…Esi atklāts pats ar sevi, paseko līdzi tam, ko tad tu patiesībā vēlies, kas tevi dzen uz priekšu? Ko tu patiesībā vēlies iegūt? Es esmu pārliecināta, ka tu esi noklausījies un izlasījis ļoti daudz materiālu. Bet cik daudz no tā visa tu reāli izmanto savā dzīvē?
Es domāju, ka jebkura tehnika ir noderīga, ja tā sniedz konkrētus instrumentus uz apzināšanos un pielietošanu. Ja, protams, tā nav kārtējā “laimes tabletīte”, lai ieslīgtu ilūzijās un aizbēgtu no savām problēmām, melojot pašam sev un citiem. Jebkuras zināšanas ir jāpielieto praksē. Bet daudzu pilnveidošanās ceļš sastāv no – informācijas savākšanas un cerības, ka pienāks laiks un vajadzīgā informācija atnāks pie viņiem. Nevajag gaidīt, sāc strādāt ar to, kas tev ir. Pārbaudi – ja tas strādā praksē un sniedz tev reālus rezultātus, tad to arī atstāj sev; ja tā ir tikai ilūzija, tad izmet tādu tehniku ārā.
Nevajag gaidīt, vajag vienkārši ņemt un darīt. Jā, darbs ar sevi bieži var būt arī diezgan nepatīkams un nepierasts. Vieglāk ir salikt dažādus talismanus un nolasīt sev maģiskos vārdus. Vienu es varu pateikt pavisam droši – ja tas, ko tev piedāvā, aizved tevi projām no tavām problēmām, neizstrādājot tās,- tad tu tālu neaiziesi. Lai atrisinātu problēmu, ir jāpagriežas pret to ar seju. Tas ne vienmēr ir vienkārši, bet to vajag. Tikai tā var anulēt neizdzīvoto un virzīties uz priekšu. Nevar būt ‘’garīgās pilnveidošanās’’ bez savas ‘’pagātnes pieredzes’’ attīrīšanas, bez savu pārliecību kritiskās apskates. Tagad tu izlasīji šo tekstu, bet – jau vēlies ar acīm meklēt kaut ko citu. Nākamo.Tas jau ir iestrādājies kā pieradums – visu laiku meklēt jaunu informāciju.
Bet tu paņem pauzi! Paņem papīra lapu, uzliec modinātāju15 minūšu vēlāk, un to laikā izraksti uz papīra visu, kas tev asociējās ar garīgo pilnveidošanos – kāpēc tev tā ir vajadzīga? Ko tu gaidi? Ko tu patiesībā vēlies iegūt? Nepaslinko, noskaidro patieso mērķi, citādāk tas ceļš tevi aizvedīs uz nekurieni. No vienas grāmatas pie otras….
Iepatikās raksts? Padalies ar draugiem!
