''Grūto pusaudžu uzvedība Amerikā risinās pēc formulas – mazāk uzmanības – vairāk tabletīšu. Īpaši adoptētos bērnos burtiski baro ar psihotropiskajām vielām. Piemēram, ASV jau krietnu laiku pat bērniem tiek izrakstītas psihotropās vielas! Bet tikai pirms neilga laika sabiedrība sāka pievērst uzmanību tam, ka šīs “zāles” ļoti daudz izraksta tieši adoptētajiem bērniem. Dakteri atzina arī to, ka audžuvecāki palielina šo vielu devas tad, ja nespēj atrast kopīgu valodu ar pieņemtajiem bērniem. Audžuvecāku vienīgā vēlēšanās ir nomierināt bērnus, kuri nesaprotamu iemeslu dēļ bija kļuvuši pārāk aktīvi vai nesavaldīgi. Dažās amerikāņu ģimenēs ieradums iedot bērnam kārtējo ‘’laimes tabletīti” ir pārvērties tādā kā rituālā, kļūstot par vienu no “pedagoģiskajiem” audzināšanas paņēmieniem. Tas nekas, ja bērns nav sasniedzis pat gada vecumu! “Amerika ir uzsēdināta uz ‘’klausīšanas tabletēm’’…” Tas ir izraksts no ziņu lentes.
Es gribētu šo jautājumu apskatīt mazliet dziļāk. Kas gan pasaulē tāds notiek, ka “depresijai’’ ir pakļauti pat bērni?! Un kas vispār ir depresija? Vai tad tiešām ‘’laimes tabletītes’’ ir vienīgā iespēja ceļam uz dvēseles mieru? Kādas sekas var radīt tāda iejaukšanās? Pat paši mediķi atzīst, ka šīs zāles domātas tikai un vienīgi simptomu noņemšanai (uz kādu laiku), bet pašu problēmu sakni tās NEĀRSTĒ! Saskaņā ar pēdējiem pētījumiem, cilvēku skaits, kas lieto psihotropās vielas, Amerikā ir dubultojies! Arī devas, kas tiek izrakstītas pacientiem, kļūst lielākas! Vispopulārākās zāles, kas “ārstē’’ depresiju, šodien ir paroksetīns un fluoksetīns un, protams, slavenais prozaks. Pēdējais kādu laiku bija ‘’bestsellers’’ aptiekās. Apskatīšu tikai pāris piemēru, kādu ietekmi šie ’’brīnumpreparāti’’ atstāj gan uz cilvēka fizisko, gan psiholoģisko veselību.
Ja jūs domājat, ka lielos daudzumos šos preparātus lieto tikai ASV, tad jūs maldāties. Arī mūsu valstī jau pasen antidepresantus lieto kā ‘’līdzekli’’ pret depresiju un ‘’sliktu garastāvokli’’, tos izraksta gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ir cilvēki, kas AD (antidepresantus) lieto jau gadiem. Tas jau ir kļuvis par viņu dzīves normu. Es runāju tieši par jauno paaudzi. Mediķi tā arī saka:‘’Fluoksetīns – tie taču kā vitamīni’’. Katrs no mums ir saskāries ar reklāmām, kurās tiek slavināti kādi no šiem preparātiem. Mediķi izraksta pakām recepšu. Farmaceitiskās rūpnīcas gatavo aizvien jaunas partijas šo zāļu. Kāpēc? Tāpēc, ka “cilvēku psihiskā veselība neatbilst pieņemtajām šodienas normām’’… Tā ir objektīvā realitāte! Un farmācijas industrija pieskaņojas, un tik ražo, lai nopelnītu naudu. Lielu naudu!!! Viņu gada ieņēmumi nodrošina vairākus miljonus lielu peļņu. Zolofts ir analogs Prozakam. Kāda idille – iedzēri tabletīti un uzreiz kļuvi kaut nedaudz laimīgāks! Psihotropiskās vielas ir spēcīgas iedarbības līdzeklis, kas izsauc garastāvokļa maiņas. Visām šīm vielām piemīt blakusefekti un tās ļoti bieži izsauc kā fizisku, tā psiholoģisku atkarību. Tāpat šīs zāles var būt bīstamas pie pārdozēšanas, bet kurus gan tas uztrauc? Ražotājus? Farmaceitus?
Ir 4 šo vielu veidi: miega zāles, kuras lieto pie miega traucējumiem, trankvilizatori vai aksiolītiķi, kurus lieto pie paaugstinātas trauksmes, antidepresanti, kurus lieto depresijas ārstēšanai un neiroleptiķi, kurus lieto nopietnu psihožu ārstēšanai. Vecāki, kuri nesaprot, kas notiek ar viņu bērnu uzvedību, garastāvokli, kādi ir šo simptomu iemesli, labāk izvēlas bērnu “barot” ar AD. Kāpēc tieši šodien šī problēma uzliesmo arvien stiprāk un stiprāk? Depresija – tā ir sajūta, ka tu esi viens lielā pūlī, apātija, nevēlēšanās dzīvot, noslēgtība.Šos simptomus izjūt 30% cilvēku visā pasaulē. Tieši šie cilvēki ļoti bieži uzdod sev jautājumu – Kas es esmu? Kāda ir dzīves jēga? Kam tas viss ir vajadzīgs? Viņi meklē atbildes uz šiem jautājumiem reliģijās, sektās, filozofiskās grāmatās, bet, atbildes tā arī neatraduši, atgriežas pie savas iekšējā tukšuma sajūtas. Un nav svarīgi, cik viņam ir draugu apkārt, nav svarīgi kādā ģimenē viņš dzīvo, nav svarīgi, mīl viņu kāds vai nemīl. Nav svarīgi, vai naudas pietiek, vai ļoti pietrūkst, nav svarīgi, kas viņš pats ir, un kur viņš ir. ATBILŽU NAV. Un tāpēc arī negribas dzīvot. Tādā stāvoklī cilvēki ir apātiski, var pazaudēt miegu un arī jebkuru virzību uz priekšu. 30% cilvēku lieto AD, lai izbēgtu no savām bailēm.Un tūlīt palīgā nāk glābēji – antidepresantu, trankvilizatoru un neiroleptiķu formā.
Kas notiek? Tabletes apspiež viņu psihisko aktivitāti, sajūtas. Dzīve jau nekļūst labāka, nekļūst krāsaināka, jēgas tajā tāpat nav. Vienkārši iekšējās mocības paliek blāvākas, tās tiek nobloķētas uz kādu laiku.Visas šīs vielas ir zārks psihei! Kā šīs vielas darbojas? Psihotropās vielas mākslīgā veidā izlīdzina galvas smadzeņu bioķīmiju. Tā tiek izjaukta tad, kad mēs nedzīvojam savu dzīvi, kad mēs nerealizējam sevi sabiedrībā. Kad mēs darām darbus, kuri mums riebjas, kad mēs nobloķējam sevī talantus, kuri mums ir no dabas doti. Kad mēs neizjūtam piepildījumu saviem trūkumiem (kad nedarām to, ko patiesībā vēlamies) – mēs izjūtam šo stāvokli kā ciešanas. Kad mēs dzīvojam īstu, piepildītu dzīvi, tad galvas smadzeņu bioķīmija vienmēr ir balansā. Ciešanas mūsdienās ir pieņemts saukt par depresiju. Tā vietā, lai dzertu tabletes, cilvēkam vajadzētu vienkārši palīdzēt realizēt viņa vēlēšanās, palīdzot saprast, kas viņš patiesībā ir. Tad mēs ieraudzītu laimīgu cilvēku (gan bērnu, gan pieaugušo), kurš atrodas labā garastāvoklī un izbauda dzīvi. Realizējot patiesās vēlmes, nevis dzīvojot pēc principa: ”Tā dzīvoja mans vectēvs, vecmamma, tā dzīvo daudzi citi cilvēki!’’, bet ļaujot darīt cilvēkam to, kas viņam patīk – REALIZĒJOT SEVI! Psihotropās vielas, apslāpējot sajūtas, apmānot apziņu, palīdz izbēgt no pātagas (ciešanām), kuras dzītu mūs sevi pilnveidot, izmainīt to dzīves stilu, kurā nenotiek savu vēlmju realizācija. Antidepresanti – Prozaks u.c., par kuriem es iesāku šo rakstu, kaut kādā veidā palīdz ‘’cietējiem’’ izbraukt cauri dzīvei par ‘’zaķi’’, nepilnveidojot sevi, bet nodzīvojot to tikai kaut kā. Eksistējot. Par savu nespēju realizēties – noveļot visu vainu uz ārējiem apstākļiem. Antidepresanti nogalina mūsu patiesās vēlēšanas. Nogalina libido, nogalina spēju mīlēt, nogalina centienus izpaust sevi un daudz ko citu. AD ir zārks psihei! Tu neko negribi, nekas it kā nesāp, neuztrauc, tāpēc arī nepilnveido sevi, un nav vēlmes iepazīt sevi daudz dziļāk. Konservē tik sevi ar “laimes tabletītēm”, tu bēdz no sevis atdošanas citiem, nesaņem savu likteni… savu īsto lomu šajā dzīvē. Kaut kā velc to dzīvīti palēnām, kā smagu nastu. Ciešanu nekādu it kā nav, bet laime arī garām pagājusi. Kā piemēru es ievietoju kāda cilvēka atsauksmes vienā no forumiem:
''Man ir izrakstītas zāles Alprazolam 0.5 mg un Fluanxol 1mg, un Lorafen naktīs (miegam), tad no rīta kaut kāds antidepresants, ko nedzeru, jo tad nevaru no rīta 9 – os piecelties … Man nekādas panikas lēkmes nenāk, bet VISU laiku ir slikti ap sirdi un pat ļoti slikti … tik slikti , ka reizēm grūti izturēt … neko nevaru padarīt, un pie slodzes slikti paliek… es nesatraucos, dzīvoju mierīgi … ne par ko sliktu nedomāju, klausos mūziku, skatos filmas … runājos ar draugiem… Tikai pirms pāris dienām sanāca iedzert, tā ne pārāk daudz (pus vīna pudeli un puspudeli šampi)… arī nekas nemainījās , tikai slikti ar sirdi … tas viss …nu, visu laiku bez apstājas slikti ar sirdi…
Tikai reizēm pats no sevis vieglāk paliek… Alprazolam un Fluanxol nepalīdz vispār, dzeru tos, bet nekas nemainās … Vienīgais ar Lorafen vieglāk iemigt … Respektīvi, kad izsaucu “ātros”, man bija tik slikti, ka domāju, ka gals klāt, nevarēju nostāvēt … man teica – tahikardija un pulss bija 159 , tas uznāca pilnīgi pats no sevis, stāvot un gaidot cilvēku … uz slodzi EKG esmu gājis pirms pusgada, bija ok…. man ir apnicis mocīties , apnicis staigāt pie visādiem profesoriem un psihoterapeitiem, jo nekas īsti nepalīdz … dzēru arī Nervostrong, Nervuhell u.c. distonijas tabletes homeopātiskās … profesors teica, ka man esot asinsrites traucējumi … laikam, esmu pārāk vājš, lai strādātu ar sevi, jo tās sajūtas tā nomoka, ka neko vispār darīt negribas… un nekas nesagādā prieku, viens nekur nevaru iet tādēļ, ka slikti ar sirdi …. dzeru dažādus pilienus, nepalīdz … Ko darīt ? Vai tiešām man tā būs jāmokās visu laiku ? Vai kaut kas jauns nav atklāts ? Es būtu gatavs atdot visu naudu un visu, kas man ir, tam cilvēkam, kas man varētu palīdzēt!…”
Tu laikam nekur nestrādā? Es ticu, ka Tu to nemaz nespēj, bet ir labas zāles, tici man! Vai neviens ārsts Tev nav piedāvājis kaut ko sirds ritma regulēšanai, stabilizēšanai? Jo tad, ja nemitīgi ir sirdslēkmes, sirds pārsitieni, aritmija, nu, tad tiešām nekas nepalīdz, nekādi nomierinošie preparāti…vismaz man tā bija…daktere izrakstīja Metoprolol, mazu devu, bet tas palīdzēja. Sirds tā kā gribēja taisīt vecos “numurus”, bet nevarēja…tās zāles tiešām “savāca”, sakārtoja manu motoriņu… padzēru gan krietnu laiku – kādus 2,5-3 mēnešus, līdz biju ar pārējām sajūtām tikusi galā…bet Tev, izklausās, to pārējo sajūtu, nekādu lēkmju nav… Zināmā mērā – laimīgs esi! Ak, jā – man sirdij fiziski nekādas vainas neatklāja, un, cik saprotu – Tev arī nē…tad nu tas Metoprolols iedarbojās (ļoti vienkāršoti izsakoties) caur smadzenēm, regulējot sirdsdarbību….vienkārši regulējot, nevis ko ārstējot… Sirds veselībai man izrakstīja (cik zinu, to izraksta ļoti bieži sirds veselībai), Magne B6 (cerams, ka pareizi uzrakstīju, jau ir drusku piemirsies).
Rezumējot: man bija tieši tāpat kā Tev – vispār neko darīt nevarēju un beigās jau staigāju apkārt nedēļām ar nemitīgu aritmiju…Nu beigas klāt, tā likās. Bet, re – viss kārtībā! Vēl piemetināšu – jāsaprot, ka tās sirds aritmijas, sirdslēkmes vistiešākajā veidā ir saistītas ar VD! Tātad, fiziska iemesla nav, viss nāk no…smadzenēm! Pietiek tikai iedomāties, ka tūliņ būs, un – hops! Lēkme atkal klāt – īsts apburtais loks!…Tāpēc arī tas Metoprolols vajadzīgs… tad var domāt un centrēties, cik vien vēlies, uz gaidāmo lēkmi, bet tā nesākas, nevar sākties, smadzenes neatļauj… Protams, ar laiku (cītīgi strādājot ar sevi, meklējot informāciju, līdz saproti, ka tas viss ir tikai galvā…) jāiemācās dzīvot bez zālēm…lēnām jāsamazina tā deva, līdz var atmest vispār….un, ja pa to laiku esi ticis galā ar sevi, iekšēji sakārtojies, tad tiksi ari ar pārējām VD izpausmēm galā – nu tad arī sirdslēkmes neatkārtosies arī pēc Metoprolola noņemšanas.
Vēl piemērs:
“Sveiki! Vakar biju pie ārsta, izrakstīja man AD – COAXIL. Vai esat kāds viņus lietojuši? Dīvaini, bet man teica, ka šis man būs jādzer tikai 2-us mēnešus, biju domājusi, ka AD jādzer vismaz pusgadu….taču tas ir jādzer 3x dienā. Njaaa…un tā kā šodien jau sāku lietot, laikam jāaizmirst par vīnu, ko gribēju šodien iedzert sava bērna dzimšanas dienā… jo lietošanas instrukcijā bija rakstīts, ka alkoholu – nē, nē, nē!”
Sekot diskusijai
Komentāri (5) – Kārtot augoši.
“Jā.Sveika! Man arī izrakstīja šodien Coaxil. Gribēju pajautāt, kā tu ar viņu jūties? Man arī sestdien paredzēta maza ballīte un Dr. teica, ka drusku var. Es Coaxil jau dzeru nedēļu, viss ir ok, šos AD mans organisms laikam pieņem, jo nejūtos slikti nemaz. Cik tev daudz viņš jādzer? Man 3x dienā. Svētdien es sava dēliņa dz. dienā iedzēru – 200 g vīna… nu nekas nenotika, es tā prātīgi…pat nenoreibu. Sveika! Klau, Tev nav bijis tā, ka tu aizmirsti, cik reizes esi dzērusi dienā to Coaxilu? man regulāri aizmirstas, vai es 3x izdzēru, vai neizdzēru…nu traka varu palikt…laikam būs jāsāk atzīmēt un vilkt strīpiņas! Un bail jau par to, ka izdzerot tās 2-as tabletes…nenotiek tā ārstēšana, kā vajadzētu! Vispār, kā Tu jūties dzerot to Coaxilu? Ir pārmaiņas, uzlabojumi? Atbildēt”.
“Sveika! Nē, man nejūk, dzeru trīs reizes dienā.Es domāju ja pat tu izdzer divas, ārstāšana noteikti notiek. Es jūtos labi, man jau arī vairs nebija nekādu panikas lēkmju un citu ar VD saistīto parādību. Es aizgāju pie neirologa ar sūdzībām par sirds pārsitieniem, un man viņa izrakstīja šīs zāles. Sirds pārsitieni man reāli traucē, bail man no viņiem nav… lai veicas!'' ………………..
Bet no sevis nevar aizbēgt… Un gala rezultātā cilvēki nedzīvo savu dzīvi, bet rakņājās forumos un meklē atbildes uz saviem simptomiem un jaunas slimības. Ar AD neko nevar izārstēt…tas ir viegls ceļš. Pieklusināt simptomus. Jasāk ar grūtāko – darbu ar sevi.
P.S. Vienīgie cilvēki, kam ir tiešām jālieto visie šie augstāk minētie medikamenti, ir cilvēki, kas sirgst ar šizofrēniju.
