Ir zināms fakts, ka ar mums var notikt tikai tas, kam mēs iekšēji ļaujamies – apzināti vai neapzināti. Tāds ir Visuma likums, un tas ir virzīts uz to, lai mēs paši būtu sava likteņa veidotāji, tomēr mēs ne vienmēr apzināmies to, ka paši radām savu dzīvi. Šoreiz es vēlos parunāt par pārliecībām, kuras attiecas uz mūsu veselību, kā arī par diagnozes konfliktu. Kāds skaitlis tev “uzpeld” prātā, kad tu iedomājies, kāds ir cilvēka dzīves vidējais ilgums? 70? Kāpēc ne 90, kāpēc ne 120? Lieta tāda, ka mūsu organisms sagatavojas novecošanai saistībā ar to skaitli, kurš mums “uzpeldēja”. Atbilstoši, mainot savas sajūtas par vidējo dzīvošanas ilgumu, var arī izmainīt dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti.
Par slimībām
Ja cilvēks uztver savu slimību kā vieglu un ātri izārstējamu, tad tāda attieksme palīdzēs ātrāk izdziedināties, bet, ja viss būs pretēji… – tad arī var izdarīt attiecīgus secinājumus. Psihosomatikas Skolā ir tāds jēdziens kā “diagnozes konflikts”. Diagnozes konflikts – tās ir visas sekas, kuras cilvēks izcieš saistībā ar izdzirdēto diagnozi. Pastāv pat viedoklis, ka 90 % slimības sarežģījumu notiek tieši šī konflikta dēļ. Iedomājieties, mamma ar bērnu dzīvo mājās, gaida ārstu. Mazajam temperatūra, bet bērns ir aktīvs. Mamma vēl nav īpaši nobijusies, tāpēc viņa spēlējas ar mazo, jokojas – abi ir priecīgi un mierīgi. Notiek normāla organisma atjaunošanās. Atnāk bērnu ārsts. Apskatās mazo, paklausās viņu. Ārstam šodien jau bija bijuši vairāki bērni ar smagām saslimšanām, un tāpēc viņš arī ir atbilstošā garastāvoklī. Ārsts sāk raukt uzacis, klusējot sāk kaut ko rakstīt (mamma ar mazo ir apklusuši un gaida “spriedumu”). “Jūs, mamma, esiet uzmanīgāka, mums te, rajonā, jau trīs bērni ir aizdomās par saslimšanu ar cūku gripu. Tā ir ļoti bīstama. Ļoti.” Ārsts pasniedz mammai recepti ar izrakstītām zālēm un aiziet. Mājās iestājas klusums. Mamma jau ir panikā, šokā, domās bērns jau ir reanimācijā, kur viņam glābj dzīvību. Viņa novēro visu šo procesu, un viņai sāk birt asaras. Bet bērnam vēl ir tētis. Un tētis sāk iejaukties, sāk viņu mierināt, ka nav tik traki. Mammu nomierina tēta pārliecība. Bet ir tādas mammas, kuras tik ļoti baidās par savu bērnu, ka no sarežģījumiem neizbēgt. Vārdi “vēzis” un “HIV”. Kā cilvēki uztver šos vārdus? Ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kādas cilvēkam ir pārliecības saistībā ar šīm slimībām. Psihoterapijā pat ir metodika, kas saucas “slimību pārdēvēšana”. Piemēram, vēzis, – tas nav nāvējošs audzējs, bet gan šūniņas, kuras ir nedaudz kritušas panikā. Iztrakosies un nomierināsies.
Ja cilvēkam ir hroniska slimība (jebkurš negatīvs hronisks stāvoklis – liekais svars vai pastāvīgi slikts garastāvoklis), tad viņam izveidojas nevis tikai pārliecība, bet vesela daļa (pastāvīga apziņas daļa), kura atbild par to, ka “šī slimība ir neārstējama, un ar to tev ir jāsadzīvo”. Ar tādu daļu strādāt ir daudz grūtāk, nekā ar pārliecībām, bet tas ir iespējams. Lai šo daļu transformētu, ir nepieciešama iekšējā brīvība. Terapijas laikā mēs izejam cauri dzīves līnijai, lai sameklētu to epizodi, kad šī slimība varēja ieslēgties. Ir cilvēki, kuriem ir grūti sevi iedomāties veselu. Jautājums: “Kā tu sev iztēlojies – būt veselam, labi justies?” – daudzus ieved strupceļā, bet tas ir galvenais punkts. No sākuma ir jāsaprot, kāds tu vēlies būt un kā tu vēlies justies. Slimība nemēdz būt nejaušība, to neizraisa vienkārši vīrusi, tā nerodas no nepareizas diētas. Cilvēka veselība pirmkārt ir atkarīga no viņa prāta un emocionālā stāvokļa.
Kā medicīna mums iesaka uzturēt labu veselības stāvokli?
Slimam cilvēkam ir ļoti ieteicams nomainīt apkārtējo vidi, dzert vairāk vitamīnu, mazāk stresa, vairāk svaiga gaisa… Sevis Apzināšanās Skola koncentrējas uz cilvēka iekšējo stāvokli un tiem iemesliem, kuri ir izveidojuši šo slimību, un tas var palīdzēt daudz vairāk nekā tikai medikamentu lietošana.
Slimība – tas ir vienkāršs ziņojums no sevis par sevi. Šis ziņojums patiesībā izpaudās jau daudz agrāk, citās formās, tikai cilvēks to ignorēja. Ja cilvēks turpina ignorēt šos ziņojumus, tie kļūst vēl spēcīgāki, rupjāki, skaļāki, līdz pārvēršas ķermeniskās sajūtās – slimībā. Ja cilvēks vēl joprojām turpina ignorēt šos ziņojumus, slimības saasinās. Šo noslēgto apli var pārtraukt tikai tad, kad cilvēks noskaidro, ar kādām domām un kādu neatrisinātu psiholoģisku konfliktu ir saistīta slimība.
