Es esmu Tava sāpe. Tu mani nezini. Tu par mani negribi zināt. Bet es tomēr vēlos Tev pastāstīt vairāk par sevi.Tu mani jau sen esi izveidojis. Tad, kad Tu bērnībā sāpīgi reaģēji uz kādu Tevi traumējošu situāciju. Uz nepatīkamiem apstākļiem, kad Tavas cerības un prasības nesaņēma apmierinājumu.
Tev bija tik nepatīkami un tik apbēdinoši. Viss, kas Tev bija svarīgs, sāka brukt. Es Tev biju neizturama. Tāpēc Tu nolēmi mani paslēpt kaut kur tālāk, pašā dziļākajā zemapziņas stūrī, un “aizmirst”. Es biju gatava aiziet, izdzīvot sevi un pazust no Tavas dzīves, bet Tev neviens neiemācīja izdzīvot sāpes, Tev nepastāstīja, ka savus pārdzīvojumus vajag iznest un izpaust uz āru. Izrunāt, izdusmoties, izraudāt.
Tāpēc Tu esi pieķēries pie manis un uzturi mani. Tev bija tik bailīgi, ka pa šiem visiem gadiem Tu tā arī nespēji paskatīties man acīs. Atzīt mani. Bet es esmu stipra. Es nekur neesmu pazudusi. Un es turpinu izpausties Tavā dzīvē. Jo es aizstāvu tevi. Aizstāvu tevi no negatīvās pieredzes. Es izveidoju Tev dažādas pārliecības, lai Tu vairāk neiekļūtu situācijās, kurās Tev būtu iespēja paskatīties man acīs. Es Tev izveidoju tādu pasaules karti, kura attaisno manu pastāvēšanu.
Tu mani visu laiku sajūti, kad kaut kas Tev atgādina par mani. Kad dzirdi kādus man tuvus vārdus. Kad iekļūsti līdzīgā situācijā, kurā es piedzimu. Kad otra cilvēka uzvedība asociējas ar to, kas pirmo reizi atveda mani pie Tevis. Bet Tev liekas, ka tas otrs cilvēks Tev rada negatīvu pieredzi. Un Tu uz viņu apvainojies un dusmojies.
Tu neatzīsti, ka es Tevī dzīvoju, un apkārtējie cilvēki, situācijas – tie tikai izpauž mani.Es ļoti vēlos, lai Tu mani atzītu, tāpēc es arī pievelku Tavā dzīvē situācijas, kurās Tu vari to izdarīt. Kurās Tu vari mani izpaust uz āru. Bet Tu neparko nevēlies to darīt. Tu turpini mani barot ar aizvien spēcīgākiem pārdzīvojumiem, bet atzīt mani nespēj. Un tāpēc es kļūstu arvien lielāka un lielāka, pārtiekot no Tavu emociju enerģijas.
Tu pats sev esi izveidojis atsevišķu individualitāti, lai iemācītos ar mani dzīvot. Un mēs ar šo Tavu individualitāti uzrakstījām veselu spēles scenāriju, kuru Tu izspēlē savā dzīvē. Un viss tas ir priekš tā, lai Tu arī tālāk spētu mani neieraudzīt.
Un tas notiks tik ilgi, kamēr Tu nepaskatīsies uz mani! Kamēr Tu neatcerēsies, kur Tu pirmo reizi izveidoji mani, kur Tu pirmo reizi sajuti mani. Kamēr Tu nepaskatīsies man acīs un neatzīsi mani – tikmēr es Tevi droši sargāšu no visa, kas Tev atgādinās par mani.
Paskaties uz mani. Izdzīvo mani, un es aiziešu… Tu kļūsi brīvs!
