Laimes nav. Tā nevar būt. Neirofizioloģiski mēs neesam noskaņoti uz laimi. Laime – tas ir kaut kas līdzīgs paradīzes stāvoklim. Tā jūtās bērns, kad vēl atrodas mammai vēderā, kur pašam nav nekas jādara, nav jāskrien, nav jāmeklē mamuts. Bet mēs ar jums esam radīti, lai pastāvīgi attīstītos.
Labā nozīmē – cīnīties. Labā nozīmē – virzīties uz priekšu. Viss mūsu ķermenis ir radīts šim. Enerģija, bioķīmija, fizika. Mūsu ķermenis ir radīts tam, lai mēs tiktu pāri dažādiem dzīves pārbaudījumiem, mācītos neciest, bet just lielu labsajūtu.
Kādas ir trīs laimes sasniegšanas stratēģijas?
✈️Pirmā – meklēt laimi caur to, lai spētu būt redzamiem, dzirdamiem, atzītiem, lai kāds par mums jūsmotu, kāds slavētu, lai mēs būtu spilgti utt., utt. Un pie tam vēl spēt just drošību un komfortu, un no tādas realitātes spēt sev izveidot skaistu bildīti.
Šo laimes stratēģiju daudzi ir realizējuši caur tā saucamajiem gadžetiem sociālajos tīklos. Tiem, kuriem ir bijusi tāda vajadzība kā šī pirmā laimes stratēģija, tā ir aizvērta ar to, ka šī laime, kuru var iegūt caur gadžetu, tā ir vienmēr blakus. Tas ir tas, kur var vienmēr paskatīties, saņemt atbalstu, uzmanību, drošības sajūtu, kontaktu, komunikāciju. Tur es varu izveidot savu dzīves bildīti, savu tēlu, kaut ko regulēt, varu parādīt tikai to, ko vēlos, varu droši komentēt citus. Šī ir tāda realitāte, kurā šis cilvēks var labi justies, un saukt to par laimi. Protams, šī nav laime, bet laimes SIMULĀCIJA. Bet neskatoties uz to, daudzu to lieto un normāli jūtas.
✈️Otrā stratēģija – tad ir tad, kad cilvēks meklē laimi kaut kamī lielākā. Piem., kvalitatīvās attiecībās. It kā liekas – ļoti dabīga vajadzība, pēc partnera, pēc laulības, pēc ģimenes, bet.. ja mēs paskatīsimies dziļāk, tad uz šodienu, ļoti liela tendence ir saistīta ar vientulības sajūtu. Var būt laulībā, dzīvot ar partneri, bet šī vientulības sajūta, tā vienalga var palikt. Tas nekādā veidā nav saistīts ar to, vai kāds ir blakus vai nav neviena blakus. Būt kāda tuvumā var pat likt justies vēl vientuļākam nekā tad, kad esam vieni. Tāpēc, cilvēkam ir attiecības vai nav, viņam vienalga ir slikti. Tātad, arī te īstas laimes sajūtas nav.
✈️Trešā stratēģija – šeit ir par augstākas jēgas meklējumiem. Un protams, ka šie meklējumi pirmām kārtām ir saistīti ar mums pašiem, par eksistenciāliem procesiem, par to, kā saprast, kāds ir mans aicinājums, attīstība un tā tālāk. Un arī šeit viss nav tik vienkārši.
Lai cilvēks varētu sasniegt šo laimi, viņam ir jāiziet noteikta transformācija. Ir ļoti svarīgi apzināties sevi, sasniegt procesus, saprast, kas patiesībā notiek.
Vai arī, viņš sabiedrībā virzās tikai balstoties uz kādiem kompensējošiem procesiem, lai pēc tam pavērstos sevī, sāktu sevi izzināt un kādā brīdī piedzīvotu simbolisku nāvi – caur transformāciju, lai atgrieztos pie sevis un jau dzīvotu pilnīgi citādi.
Tāpēc, vienīgais veids, kā piedzīvot emocionāli psiholoģisko transformāciju, ir sevis meklējumi un attīstība, un kļūst skaidrs, ka atkal un atkal ar jums var runāt par to, ka tas nemaz nav viegli.
Daudzi saka– tagad visi jau ir paēduši psiholoģiju. Jā, protams. Ir iestājies pirmais piesātinājuma un pārpiesātinājuma posms. Un tas ir lieliski. Un tagad ir arvien vairāk jautājumu – ko ar to visu darīt?
Jo arvien mazāk interesanti ir urķēties pa pirmcēloņiem. Tas, protams, ir interesanti. Bet vēl interesantāk ir redzēt saiknes. Kad mēs vienkārši uzzinām, ka kaut kur kaut kas ir noticis, un viss, jā?
Un tad ar to kaut kas jādara – nav interesanti. Ir interesanti, kad saprotam, ka, ja mēs to zinām, mēs varam caur to ietekmēt tagadni, nākotni – tas ir daudz interesantāk, un attiecīgi tagad visi šīs saiknes un pirmcēloņus arī meklēs.
Tāpēc, laimīgi mēs varam būt tikai caur sevis transformàciju, atgriežoties pie sevis un jau sākot dzīvot citādāk.
Šo mēs darām psihosomatikas terapijās. Ejam tur, kur daudzi neiet.
