Ja jūs izmainījāt apziņu un nolēmāt dzīvot pozitīvāk, ir nepieciešams, lai arī jūsu ķermenis to gribētu.
Mēdz būt tāda sajūta, ka dzīvē viss ir ne tā, kā vajag. It kā centies, pūlies, nokārto attiecības, seko līdzi veselībai, bet, vienalga, kaut kā pietrūkst. Viss ne tā. Naudas par maz, pašsajūta slikta, attiecībаs tālu no tām, kuras vēlos, darbs nepriecē, ir problēmas ar bērniem utt. It kā visi būtu pret tevi sazvērējušies! Tu sāc meklēt neveiksmju iemeslus apkārtējos cilvēkos, sliktos gēnos, zvaigznēs. Izveidojas sajūta, ka neko vairs izmainīt nav iespējams. Patiesībā visam mūsu dzīvē ir savi iemesli.
Visam ir sava nozīme. Ja to apzinās, tad situāciju ir iespējams izmainīt. Tam, lai mēs piedzimtu, nepietiek tikai ar to, lai zvaigznes savienotos kopā noteiktā veidā. Notika daudz dažādu sarežģītu procesu, kuriem pateicoties, mēs uzradāmies šai pasaulē. Mēs sevī nesam to apstākļu enerģiju, kuros mēs spējām izdzīvot un kļūt par pieaugušiem cilvēkiem.
Apkārtējās vides apstākļi ir ļoti svarīgi mūsu izdzīvošanai. Tāpēc viss, kas reiz tika pārdzīvots, ir ierakstīts mūsu zemapziņā kā pieredze. Un mēs neapzināti turpinām lietot šo pieredzi. Bioloģiju nevar apmānīt. Lai cik gudrs arī cilvēks nebūtu, ja viņš nav saskaņā ar savu bioloģisko daļu, tā automātiski valdīs pār viņa dzīvi. Prāts nespēj to ietekmēt. Bioloģiskā būtība, līdzīgi kā apdrošināšanas aģents, mēģina maksimāli paredzēt visus iespējamos ‘’šķēršļus’’, kuri var uzrasties ceļā, lai jebkurā momentā varētu ieslēgt jau gatavu izdzīvošanas programmu. Tas ir izdzīvošans likums.
Saprāts attīstās pats par sevi, bet par mūsu pastāvēšanu atbildīgi ir ķermenis un zemapziņa, tieši tāpat, kā pirms 100 000 gadiem. Pateicoties bioloģiskajiem likumiem, mēs glabājam kādreiz pārdzīvotās traumas, pieņemtos lēmumus, reaģēšanas veidus un daudz ko citu, lai spētu bioloģiski izdzīvot. Pagātnes pieredze palīdz izdzīvot, kamēr cilvēks nav pietiekami apzināts. Vienkāršāk ir reaģēt ar pierastajiem šabloniem, peldēt pa dzīves plūsmu.
Zemapziņa vienmēr stāv izdzīvošanas sardzē. Tad, kad cilvēks sāk apzināties, ka kaut kas ir ne tā, ka jāsāk ir no sevis paša,- tad ir pienācis laiks! Kad viņš ir gatavs sākt mainīt savu dzīvi, uz kaut ko tiekties, saņemt no dzīves vairāk un pārstāt ciest, – tad ir īstais brīdis to darīt!
Atbrīvot apspiesto enerģiju, noņemt automātisko reaģēšanas veidu, un izmainīt dzīvi uz labo pusi.No sākuma ir jāatbrīvo nobloķētā enerģija zemapziņā. Kamēr jūs to neesat izdarījuši, pagātnes programmas neapzināti ietekmēs jūs!
Bet tikai jūs paši varat pieņemt lēmumu, kad ir pienācis laiks kļūt par savas dzīves saimnieku!