Cilvēks pats sev būvē apkārt žogu, kurš ir izveidots no viņa pārliecībām – ''nedrīkst'', ''nevaru'', ''neizdosies'', ''ko citi padomās''… pēc tam pats skatās caur to žogu uz citiem, skaužot par to, ka viņi dzīvo brīvībā.. Vai tev nav bijis tā, ka tu esi mainījis savu viedokli, atteicies no kaut kā tikai tāpēc, ka baidījies, lai tikai par tevi nepadomātu kaut ko sliktu? Esmu pārliecināta, ka ir! Jo citādi tu nebūtu sācis lasīt šo rakstu, lai uzzinātu, kā to visu varētu atrisināt. Es zinu, ka tu esi labsirdīgs un līdzjūtīgs cilvēks. Tev gribas kādam darīt labu tikai tāpēc, lai par tevi domātu, ka tu esi tik labs cilvēks! Tajā nav nekā slikta, jo mums tā ir dabīga tieksme, – tikt pieņemtiem, lai mūs neatstumtu.
Bet šī tieksme izpatikt var aiziet arī pārāk tālu. Ja tu pastāvīgi uztraucies par to, ko par tevi varētu padomāt tavi draugi, radinieki, kolēģi vai pat nepazīstami cilvēki, tu tam tērē ārkārtīgi daudz enerģijas! Tu pats ar saviem izkropļotajiem prāta uzstādījumiem sev traucē veidot sev pilnvērtīgu dzīvi. No šī pierastā uzvedības veida var atbrīvoties,- tikai tam ir vajadzīgs laiks un vēlme darboties pašam ar sevi.
Es uzrakstīšu četrus svarīgākos soļus, kas tev ir jāveic, lai atbrīvotos no bailēm, kuras saucas “Kopadomāsciti”.
Pirmais solis:
Pajautā sev, kas patiesībā tev ir nozīmīgs šajā dzīvē?
Tevi uztrauc, ko citi cilvēki varētu padomāt par tavu apģērbu vai frizūru, lai gan tajā pašā brīdī tevi īpaši neuztrauc tava fiziskā āriene. Protams, tev patīk būt pievilcīgam, bet visumā tava interese par modi ir līdzvērtīga nullei, jo tev ir citas vērtības.
Tas, ka tavas vērtības atšķiras no citu cilvēku vērtībām, ir pilnīgi normāli. Varbūt tu nevari ciest gatavot ēst, lai arī tava mamma uzskata, ka tev ir katru vakaru jāgatavo ēdiens. Varbūt tu nevari ciest sporta zāli, lai arī tavi draugi tur pavada vai lielāko dienas daļu trenēdamies? Tev ir citas vērtības, citas intereses.
Esi patiess un atklāts pret sevi. Kas tev pašam ir vissvarīgākais? Kas tev sagādā prieku? Protams, ka varbūt citi tevi apspriedīs, ka tu neiederies viņu standartos. Bet, ja tu turēsies pie saviem mērķiem un vērtībām, tev būs vieglāk noteikt savas prioritātes dzīvē.
Otrais solis:
Atceries, ka neviens tevi nenovēro visu laiku.
Varbūt tev ir pieredze, ka skolā tavi vienaudži tevi apspieda un ņirgājās par tevi? Vadoties no šīs rūgtās pieredzes, tu vari nēsāt sev līdzi domas un uztraukties par to, kā citi uz tevi skatīsies, vai, ka viņi pasmiesies par tevi. Bet ziniet, – ne es, ne tu, neesam Visuma centrs. Un tās domas, kuras tu nēsā savā prātā, nenozīmē, ka tās tieši tādas pašas ir arī otram cilvēkam. Tu vienkārši pārcel savas domas uz otru; tev liekas, ka viņš to domā par tevi, lai gan patiesībā tu pats to visu domā par sevi. Atceries – cilvēki ir pārāk aizņemti paši ar sevi, lai viņi vēl domātu par tevi!
Varbūt tev liekas, ka uzstājoties pasākumā, tu pateici kādu muļķību, un esi pārliecināts, ka visi to ievēroja un tagad apspriež to, ko tu pateici. Šīs domas rodas no bailēm pateikt kaut ko nevietā, no bailēm, ka tevi uzskatīs par muļķi…Patiesība ir tāda, ka diez vai kāds vispār pamanīja to, par ko tu tagad tik ļoti uztraucies.
Trešais solis:
Apzinies to, ka citu viedoklis nevar nodarīt tev pāri.
Un tā, tu esi noteicis to, kas tev ir patiešām svarīgs, un nu tu saproti, ka viss pārējais ir tikai tava prāta uzstādījumi, kas radušies no negatīvās pieredzes. Citu cilvēku kritika var tevi aizskart tikai tad, kad tu pats atļauj sev “piemērīt” viņu teikto kritiku. Kritika ir tāpat kā žakete, – ja tu to nevelc mugurā, tā nepieder tev. Tad kritika paliek tās sūtītājam.
Tu vari nodzīvot visu dzīvi, mēģinot “izspiest” citu cilvēku labvēlību, – lai viņi domātu tikai labu par tevi. Iespējams, ka tu iztērēsi vairākas stundas, stāvot pie spoguļa, pucējoties vai pērkot dažnedažādu apģērbu tikai tāpēc, lai iepatiktos kādam. Bet tie cilvēki, kuriem tu patiešām esi svarīgs, mīlēs tevi tādu, kāds tu esi (protams, tas nenozīmē, ka tev ir jāpārstāj pucēties un rūpēties par savu ārieni).
Ceturtais solis:
Piekrīti tam, ka tu nevari aizliegt citiem domāt par tevi visu, ko viņi vēlas.Ja tu tik ļoti centies kontrolēt sevi, tu arī centīsies kontrolēt caur sevi citu cilvēku domas. Bet tas nav iespējams! Tu nevari zināt, kas viņiem ir ienācis prātā. Tavas domas nav viņu domas. Citi cilvēki var runāt par tevi, ko grib, bet viņu viedoklis neizsaka neko par tevi, bet gan par viņiem pašiem. Lai kādas arī nebūtu citu cilvēku domas, tām ir sakars tikai ar viņiem pašiem. Dzīvo un baudi katru mirkli! Tu nevari visu laiku visiem izdabāt, tas nav arī vajadzīgs.
Kad tu nākamreiz sāksi uztraukties, padomā un pajautā sev: “Vai tas, ko es domāju, ka viņi domā par mani, ir manas domas vai viņu domas? Kā tas patiešām ir?” Nozīmi visam, kas notiek ar mani un notiek man apkārt, piešķiru es pats. Es varu izvēlēties, kur novadīt savu enerģiju, – piepildot savus sapņus vai domājot par to, lai tikai citi nepadomā par mani neko sliktu. Izvēle ir tavās rokās!
