Cilvēki savas nezināšanas dēļ sauc dažādus uzvedības veidus par "kaitīgiem ieradumiem". Par "kaitīgiem" mēs saucam tāpēc, ka mēs skatāmies uz šo uzvedības veidu pa virsu, no ārpuses, bet, ja mēs paskatītos uz to caur bioloģijas likumiem, tad cilvēkā nekas nav kaitīgs. Viss ir IZDZĪVOŠANA.
Viss ir aizsardzības reakcijas. Un mūsu bioloģija var mūs pasargāt tikai caur ķermeni, caur uzvedības izpausmēm. Kaitīgi ieradumi – tas ir sabiedrības termins. Sabiedrība vienmēr nosodīs alkoholiķus, narkomānus, zagļus, azartspēļu spēlētājus utt. Ar nosodīšanu šo problēmu nevar atrisināt. Arī vārds "problēma" te ir nevietā. Jebkura uzvedība cilvēkam ir kā izdzīvošanas veids. Piemēram, tad, kad Tu uzpīpē, tajā brīdī Tavs ķermenis iegūst atslābumu. Tu iegūsti kaut kādu patīkamu sajūtu (uz noteikti brīdī), vai tad, kad Tu iedzer, notiek tas pats – ķermenis uz kādu laiku ieiet patīkamā stāvoklī. Tu spēj vairāk atvērties, iziet kaut uz brīdī no sava iekšējā cietuma.
Smadzenēm šie ārējie kairinātāji asociējas ar miera sajūtu. Cilvēks nevar dzīvot pastāvīgā spriedzes stāvokłī, tādēļ viņš meklēs dažādus veidus, kā sevi nomierināt un piepildīt. Es nekādā gadījumā nepiesaucu jūs relaksēties tikai tādā veidā. Mans mērķis ir jums parādīt, ka nav vērts cīnīties ar to, ko organisms ir ieslēdzis kā izdzīvošanas reakciju. Ir jāpārtrauc šī cīņa.
Tā vietā, ir vērts pagriezt uzmanības stariņu pret sevi un pajautāt sev – ko es ar šādu uzvedības veidu vēlos kompensēt? Ko es vēlos tādā veidā noslēpt no citiem? Ko es vēlos izpaust citiem? No kā šis uzvedības veids mani pasargā? Ko es nevēlos just un redzēt? Varbūt pajautāt mammai, kas īpašs notika viņas dzīvē, kad viņa bija stāvoklī ar jums? Kādi bija viņas emocionālie pārdzīvojumi? Pārstāt cīnīties ar simptomiem, bet laisties dziļāk sevī, iet pašā saknē.
