Kāpēc es nodarbojos ar psiholoģiju, psihosomatiku, koučingu, procesingu, iekšējās spēles meklēšanu, kursu veidošanu un vadīšanu? Vienā vārdā sakot,- ar visu to, ko jūs redzat manā mājas lapā. Es jau, protams, varētu tagad rakstīt izteiksmīgus tekstus, tādus kā: tā ir mana misija – palīdzēt cietējiem un veidot pasauli labāku, bet es izdomāju, ka nevajag. Tas nemaz nav tā. Tie ir tikai teikumi, nevis tas, ko es patiesībā jūtu. Var jau būt, ka kaut kādā veidā es veidoju šo pasauli labāku, un arī mana profesija ir saistīta ar palīdzību citiem, bet tas, ar ko es nodarbojos, nav pasaules glābšana.
Kāpēc es ar to nodarbojos? Mana atbilde ir ļoti vienkārša – tāpēc, ka es varu, gribu un man tas ļoti patīk. Man tas izdodas bez piepūles, un es nevaru iedomāties savu dzīvi bez grāmatu lasīšanas, bez pilnveidošanās, bez zināšanu krāšanas un nodošanas tās tālāk citiem. Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez darba ar saviem klientiem, bez darba pašai ar sevi. Šī ir tā sfēra, par kuru mana interese nekad nav zudusi. Šī ir tā joma, kurā es varu darboties 24 stundas diennaktī, un man nav vajadzīgas brīvdienas vai atvaļinājums. Man vienkārši patīk tas, ko es daru. Protams, ka man patīk redzēt, kā pateicoties mūsu sadarbībai, cilvēks mainās, kā viņš atrod atbildes uz saviem iekšējiem jautājumiem, kļūst brīvāks, pašpietiekamāks, kā paplašinās viņa uztveres zona, kā iemācās ieraudzīt to, ko līdz šim nespēja.
Man ir prieks saņemt atsauksmes no cilvēkiem, kuri ir bijuši kopā ar mani manos kursos, individuālajās sesijās… Protams, ka man labāk patīk dzīvot tādā pasaulē, kurā vairāk ir tādu cilvēku, kuri iegulda noteiktus resursus (naudu, laiku) sevis attīstībā un pilnveidošanā, kuriem arī interesē tas, kas interesē mani. Bet visa pamatā tam, ko es daru, ir tikai viens: ‘’Man tas patīk, un mani tas interesē’’. Viss.
