Kāpēc ar ārējo apstākļu iedarbību nevar pilnībā atbrīvoties no trauksmes, panikas lēkmēm un iracionālām bailēm? Zem ārējiem apstākļiem ir domāts – medikamenti, adatu terapija, sports (kā veids, lai atbrīvotos no diskomforta), dažādas “garīgās” prakses. Ar šo visu var nedaudz atvieglot savu stāvokli, bet ne pilnībā kļūt brīvam no šīm izpausmēm.
Kāpēc? Tāpēc, ka iemesls ir zemapziņā, kura izveido tādas reakcijas kā panikas lēkmes, bailes, trauksmi. Mūsu smadzenes mācās un arī “pārmācās” visu dzīvi, tāpēc mēs šīs reakcijas varam izmainīt. Kāpēc cilvēks pats (pastāvīgā darbā ar sevi) nevar šīs reakcijas noņemt? Tāpēc, ka tās atrodas aiz viņa uztveres robežām, t.i.,- zemapziņā.
Daudzu diskomforta sajūtu, tādu kā: panika, bailes, vainas sajūta, kauns utt., iemesls atrodas pagātnes pieredzē. Daudzi mani klienti bērnībā ir pārdzīvojuši bailes, apspiestību, pazemojumu, vainu utt. Un to visu viņi ir piedzīvojuši pat diezgan normālās ģimenēs! Te izšķirošais pat nav tajā, cik bargi bērns tika audzināts, bet tajā, kā bērns ir interpretējis un uztvēris to, kas ar viņu ir noticis.
Pakāpeniski tas viss tiek “aizmirsts”, apspiests, bet, tikko kā cilvēks iekļūst līdzīgā situācijā, kura iedarbojas kā trigeris, visa sakrātā negatīvā pieredze raujas uz ārpusi – panikas lēkmju, trauksmes, vainas sajūtas un kauna veidā. Panikas lēkmes – tās ir akumulētās bailes.
No sevis aizbēgt nevar, lai kā arī daudzi to censtos darīt, izmantojot dažādu ārējo apstākļu palīdzību. Sakne, vienalga, guļ dziļi jūsos.
Ir pseidoterapijas, tādas kā NLP un Eriksona hipnoze, kuras piedāvā strādāt “maigi”- nepieskaroties vecajām rētām.
Tātad: veiksim seansu ar kādu patīkamu, neitrālu tehniku un viss pa gadiem sakrājies diskomforts pēkšņi kaut kur pazudīs! Pats no sevis izgaisīs. Tūlīt! Sasapņojāties. Atcerēsimies enerģijas nezudamības pamata likumu: “Nekas netiek ņemts “ne no kurienes” un nepazūd nekurienē”. Tas nozīmē, ka, lai jūsu diskomforts pazustu, to vajag izpaust (patērēt šo enerģiju), bet, lai izpaustu, to vajag izdzīvot (asociēt), citādāk tas neizpaudīsies. Vienkārša loģika.
Bet ir daudz cilvēku, kuri ir raduši domāt citādāk. Pieraduši sevi mānīt, pieraduši bēgt projām no diskomforta; viņiem stratēģija – labāk “iedzeršu pretsāpju tableti strutojošam zobam, tā vietā, lai to izārstētu”,- liekas daudz komfortablāka. Un viņi turpina sevi mānīt.Turpina ticēt, ka viņa problēmas ir slikta karma,- tur jāatsienot “karmiskie mezgli” un jāiztīrot visas septiņas čakras. Vai arī – jākustas vairāk, jāēd veselīgāk, jādomā tikai kaut ko labu, ar vienu vārdu sakot,- visu citu, lai tikai nevajadzētu līst sāpīgajā zobā, jo viņš zina, ka tas būs sāpīgi.
Patiesība ir tāda: dziļai, pilnīgai problēmas izstrādei jums nāksies izdzīvot visu diskomfortablāko, sāpīgāko, kaunīgāko, bailīgāko un aizvainojošāko no jūsu pagātnes.
Parasti pirms terapijas gan es to nesaku, jo tad cilvēks aizbēgs…
