Ko nozīmē – “kļūdīties”? Kļūdas patiesībā neeksistē! Pagātni vairs izlabot nevar, jo tās vienkārši vairs nav. Tā pastāv tikai un vienīgi mūsu prātos. Bet sekas, kas radušās no šīm pagātnes kļūdām, pastāv. Ja mēs paši maināmies, tad mainās arī mūsu sajūtas, mainās mūsu attieksme, notiek izmaiņas tagadnē.
Ja jūs kaut uz īsu brīdi ar domām atgriezīsieties savā pagātnē, tad atcerēsieties, kā uztraucāties par kādu savu dzīves notikumu, kas jums toreiz likās tik svarīgs, bet tagad par to pat nāk smiekli. Tur, kur var kaut ko labot, ir jāizlabo. Jālabo apvainojums, skaudība, greizsirdība un citas degradējošas sajūtas. Tur, kur nekas vairs nav labojams, nav vērts pat atskatīties.
Kļūda mums ir tikai viena – mēs nepazīstam paši sevi. Mēs neizprotam savas iekšējās vēlēšanās, savas iekšējās vajadzības. Mēs bēgam no tām, “nobloķējamies” ar sabiedrības uzliktajiem stereotipiem vai no bērnības saņemtajām pārliecībām par to, kas ir labi un kas ir slikti. Mums visiem ir viens testaments no pagātnes – iepazīt pašiem sevi. Iepazīt to, kas ir paslēpts mūsu zemapziņā.
Iepazīt sevi mēs varam tikai caur attiecībām ar citiem cilvēkiem.
Vai jūs neesat pievērsuši uzmanību tam, ka katrs cilvēks, ko jūs savā dzīvē satiekat, patiesībā ir jūsu paša rakstura īpašību atspulgs? To īpašību, kuras uztrauc tieši jūs pašu? Piemēram, jūs satiekat kādu cilvēku savā ceļā, un jūsu uzmanību viņa personībā pievērš tieši tās rakstura iezīmes, kuras ir raksturīgas jums pašam. Tikai otram cilvēkam tās ir izteiktas daudz spēcīgāk nekā jums.
No sākuma jūs varat neapzināties šīs īpašības, tās var jūs tracināt, jūs varat pat sadusmoties. Bet, ja jūs spējat tās sevī apzināties, atzīt, tad jūs varat sevi mainīt. Kaut ko sevī izmainīt. Var būt arī tā, ka jums patīk kādas no satiktā cilvēka rakstura īpašībām. Tad, ziniet, tādas īpašības piemīt arī jums! Mēs izbaudām patiku pret sevi pašu caur citiem.
Kad mēs nezinām, ko darīt, ar ko nodarboties, kad biznesā neveicas, kad ģimenes attiecības nav harmonijā, mēs uzdodam sev jautājumu: “Kā būt? Ko darīt?” Tomēr pareizo atbildi tā arī negūstam. Ne draudzene, ne kāds guru nevar mums sniegt pareizo atbildi.
Katrs problēmu redz caur sevi. Caur savu paša pieredzi. Tas, kas derīgs putniņam, ir nāvējošs zivtiņai. Viena recepte visiem nestrādā. Mēs mēģinām atvērt savu iekšējo pasauli. Lai to izdarītu, ir jāapzinās savas iekšējās vajadzības. Kas ir tas, kā mums patiesībā pietrūkst? Vai tā ir jauna mašīna, vai tā ir tieksme pēc komforta? Vai tā ir jauna kleita vai tieksme pēc uzmanības? Tad, kad mēs apzināmies savas patiesās vēlmes, mēs spējam atrast atbildes uz svarīgiem jautājumiem.
Iepatikās raksts? Padalies ar saviem draugiem!
