Māksla dzīvot nozīmē – ļaut dzīvei izpausties caur tevi. Saņemt no dzīves visu, ko tā sniedz. Izveidot pašas labākās attiecības, kādas vien ir iespējamas. Nopelnīt tik naudas, cik ir iespējams. Atrast to nodarbošanos dzīvē, kura tev ļaus realizēties, cik vien tas ir iespējams! It visur un visā gūt maksimumu labsajūtas. Rodas jautājums – cik daudz šīs labsajūtas var saņemt? Arī tam ir sava robeža. Nevar saņemt labsajūtu tikai sev, tikai uz iekšu, jo tā nedod pārāk ilgu baudījumu, un… tā var jūs arī nogalināt. Piemēram, pamēģiniet izdzert visu ūdeni vai pamēģiniet apēst visu pārtiku,- jūs varat nomirt. Pamēģiniet atņemt visiem naudu, jūs nogalinās.
Sabiedrība vienmēr atgrūdīs tos, kuri vēlas saņemt labsajūtu tikai sev. Arī pati daba mūs ir tā ieprogrammējusi, ka saņemt tikai sev mēs daudz nevaram. Daba pati saka mums priekšā, kā ir jādzīvo:
Tas ir veids, kā harmonizēt visu notiekošo, lai mēs viens otru nenosistu. Tāpēc cilvēki, kuri apzinās šo dabas likumu, saņem maksimumu baudas dzīvē, bet – caur atdošanu citiem. Viņi sāk kaut ko radīt, jo saprot to, ka, lai iegūtu, ir jāatdod. Un tad rodas jautājums – bet kā man saņemt vēl vairāk baudas? Nu labi, nopelnīšu daudz naudas, apstaigāšu pašus labākos restorānus, izceļošos pa dažādām pasaules vietām, braukšu ar superīgu mašīnu, bet kas būs tālāk? Kā vēl saņemt vairāk baudījuma dzīvē? Vairāk nesanāks.
Bet var sākt atdot, un tad bauda kļūst bezgalīga,- jo vairāk tu atdod, jo vairāk sāc saņemt. Tas nozīmē, ka augstākais dzīves attīstības punkts ir tad, kad katrs tās elements (cilvēka izskatā) aizies līdz maksimālam atdeves līmenim. Tāda ir dzīves attīstība. Katrs no mums vēlas būt pēc iespējas laimīgāks. Laime tiek saņemta caur atdošanu un saņemšanu. Gala rezultātam ir jābūt tādam, ka katrs no mums pārstāj turēties pie sava personīgā, bet sāk atdot savus talantus sabiedrībai.
