Ja viens cilvēks ir atradis sevi un kļuvis laimīgs, no tā būs ieguvēji visi. Bet, ja tikai viens cilvēks pazaudē sevi un kļūst nelaimīgs, no tā zaudē visi! Ja jūs pats sākat sevi pilnveidot, attīstīties, jūs kļūstat daudz taktiskāks ar citiem cilvēkiem. Jūs vairāk saprotat citus cilvēkus un viņu rīcības iemeslus. Otrs vairs neizsauc jūsos nepatiku, bet, tieši pretēji, – sapratni. Jūs kļūstat par veselīgu šūniņu sabiedrībā un pārstājat būt par to, kurš grauj. Jūs vairāk nemeklējiet sev ķīmiskas vielas (alkohols, narkotikas u.c), ar ko izlīdzināt jūsu smadzeņu bioķīmiju, lai justos kaut nedaudz laimīgāks. Jūs pārstājat sevi graut, jo jums ir parādījies mērķis, uz kuru jūs novirzāt savu enerģiju.
Bez mērķa nav attīstības, bez mērķa cilvēka ķermenis tiek sagrauts dažādu slimību ietekmē. Ir noderīgi uzdot sev jautājumus – kādu es redzu savu dzīvi pēc gada, diviem, trīs? Kas ir tā viena lieta, ko es varu izdarīt jau tagad, lai iegūtu to, ko vēlos? Tie cilvēki, kuri staigā ar aizvainojumu sejā, žēlojas par nelaimīgu dzīvi, vaino citus savas nelaimēs, raksta internetā "žultainus" komentārus, ir kā vēža šūniņas sabiedrībā, – jo viņi neko nerada, tikai grauj. Un ir cilvēki, kuri strādā sabiedrības labā, un ir vienkārši superīgi, ka viņi ir.
Cilvēks, kurš pilnveidojas, piepilda ne tikai sevi, bet arī visu sabiedrību. Ja kādam vēl palikusi doma, ka viņš nav no sabiedrības atkarīgs un dzīvo pats par sevi, tad ir laiks noņemt šo ilūziju masku. Jo vairāk cilvēku būs savā vietā un pildīs to funkciju, kuru viņā ir ielikusi daba, jo laimīgāka būs sabiedrība. Pilnveidojoties vienam cilvēkam, ieguvēji ir visi.
