Ir tādi baiļu stāvokļi kā – bailes gulēt, bailes, ka nevarēs aizmigt, bailes no bezmiega. Cilvēks, kuram ir traucēts miegs, visas dienas garumā var justies noguris, bet, tiklīdz pienāk laiks iet gulēt, viņu pārņem bailes par kārtējo bezmiegā pavadīto nakti; viņš kļūst nemierīgs un uztraukts, un šis uztraukums jau pats par sevi liedz viņam iemigt. Jā, viņš pieļauj pašu lielāko kļūdu, kādu var vien iedomāties: viņš ar nepacietību gaida, kad nu beidzot izdosies iemigt. Ar sasprindzinātu uzmanību viņš seko tam, kas viņā notiek, bet, jo spēcīgāk viņš sasprindzina savu uzmanību, jo vairāk viņš zaudē spēju atslābināties tik dziļi, lai varētu iemigt. Miegs nozīmē pilnīgu atslābināšanos. Cilvēks apzināti alkst pēc miega, bet miegs – tā ir iegremdēšanās neapzinātajā un nekas vairāk. Jebkuras domas par to, jebkura tiekšanās pēc tā tikai kavē iemigšanu. Tiecoties aizmigt, miegu var vienīgi aizbaidīt, un, jo uzstājīgāk cilvēks vēlas iemigt, jo ātrāk miegs lido projām. Organisms jebkurā gadījumā “noķers” to minimālo miega daudzumu, kas tam ir nepieciešams. Tas ir jāzina, un uz šī pamata jau var vairot uzticību savam organismam. Protams, miega minimums katram cilvēkam ir savs. Ir cilvēki, kuriem pat nevajag ilgi gulēt, – viņiem tas nav nepieciešams, tāpēc viņi guļ maz, bet cieši. Miega kvalitāte ir atkarīga nevis no ilguma, bet gan no miega dziļuma. Un tā – jo sasprindzinātāka tieksme un vēlme iemigt, kā arī jebkura cita apzināta vēlme, jo vairāk iespēju miegu aizdzīt prom. Un, ja šī vēlme iemigt strādā tieši pretēji, tad kas notiek, kad cilvēks iet gulēt, bet necenšas iemigt, un vispār ne uz ko netiecas? Efekts būs tāds, ka viņš aizmigs. Īsāk sakot, bailēs no neaizmigšanas ir jābūt apzinātai vēlmei pavadīt negulētu nakti, t.i., apzinātai atteikšanās no miega. Pietiks, ja jūs pieņemsiet stingru lēmumu, sakot sev sekojošo: “Šonakt es vēlos vispār negulēt, šonakt es vēlos vienkārši atslābināties un padomāt par to, ka tieši šajā brīdī es esmu drošībā un man nekas nedraud. Viss, par ko es līdz šim esmu baidījies, ir tikai manas domas, kuras man stāsta šausminošus stāstus. Es esmu drošībā.” Tā kā vēlme aizmigt padara aizmigšanu neiespējamu, tad vēlme neaizmigt paradoksālā veidā noved pie aizmigšanas. Vai arī, tādā gadījumā cilvēks vismaz pārstāj baidīties no bezmiega un stājas uz pareizā iemigšanas ceļa. Šī “pretējās uzvedības” tehnika ir pielietojama dažādās dzīves situācijās, un tā strādā.
Dabā viss notiek tieši tāpat, un, kā jau mēs zinām, mēs dzīvojam pareizi, ja ievērojam dabas likumus – Spiediens rada pretestību, un pretestība pastiprina paša spiediena spēku.
Bezmiega mehānisms Bezmiega mehānisms ir diezgan vienkāršs – nervu sistēma ir sasprindzināta un nespēj ieiet atslābinātā stāvoklī tajā laikā, kad vajadzētu doties pie miera. Pulkstenis jau rāda 23:00, un mēs zinām, ka rīt jādodas uz darbu un vajadzētu jau tā kā aizmigt, bet neizdodas. Ja neizdodas ātri aizmigt, tad pirmkārt vajag paskatīties, vai uz nakti netiek izmantoti tādi līdzekļi kā kafija, alkohols vai arī ik vakara dalība kādās domubiedru grupās. Bieži ir tā, ka tādu “rupju” un acīmredzamu nervu sistēmas stimulatoru nav, bet iemigt vienalga nespēj. Kas notiek? Kāpēc nervu sistēma ir “uzvilkta”? Patiesībā nekāda īpaša sasprindzinājuma nav. Vienkārši organisms atrodas pastāvīga nomoda stāvoklī. Dodoties pie miera, cilvēkam vajadzētu sākt nomierināties, bet tas nenotiek. Kāda mūsu daļa ir dziļi pārliecināta, ka labākais, kas ir jādara tieši tagad, – būt nomodā un risināt noteiktus uzdevumus. Tieši tāpat tas ir tad, kad notiek atmošanās nakts vidū. Cilvēks ilgi nespēj aizmigt, jo apzinātā daļa (un neapzinātā) “uzskata”, ka labāku laiku, lai apdomātu un sāktu risināt problēmu 4:00 no rīta, vienkārši neatrast. Pēc būtības, bezmiegs – tas ir organisma risinājums nodrošināt nomodā palikšanu, jo būt nomodā konkrētajā brīdī cilvēkam ir ļoti svarīgi (pat tad, ja viņš to neapzinās). Ja cilvēks nespēj aizmigt, tātad ir ieslēgusies kāda daļa, kura pieprasa uzmanību, lai tiktu atrisināti tās uzdevumi. Šie uzdevumi var būt ļoti dažādi. Tos visus apvieno viens – nepabeigtība. Tādējādi bezmiega problēmu vajag risināt vienlaikus ar diviem piegājieniem: stratēģiski un taktiski. Ja jūs pārdzīvojat par kādām nepabeigtām lietām – pabeidziet tās. Parunājiet beidzot ar savu partneri, sāciet pelnīt, atrodiet speciālistu, kurš var jums palīdzēt atrisināt jūsu problēmu, sāciet mainīt savu dzīvi utt. Es jums ieteiktu veikt simbolisku “dienas aizvēršanu” ar jebkuru jums ērtāko veidu. Ar jebkādiem vārdiem, jebkādiem tēliem lieciet sev saprast, ka diena ir beigusies, ka šodien nomods tuvojas beigām. Lai jums saldi sapņi! Iepatikās raksts? Padalies ar saviem draugiem!
