Lai iesakņotos jaunā vietā, ir pareizi jāatvadās no vecās vietas, un vieta varbūt jebkas – darbs, valsts, attiecības, skola utt. Cilvēki bieži ir akli un neredz to, kas viņiem atrodas pašā priekšā – pateicība pieredzei. Pametot valsti, vīru, darbu ir jāpasakās iepriekšējai sistēmai. Piemēram, pat pašai sliktākajai skolai ir jāpasakās par iegūtajiem diplomiem, lai saņemtu spēku no jaunās skolas. Pat cietumā un armijā ir jāpasaka "paldies, ka pieņēmāt mani". Ja vēlies tur izdzīvot. Lai izveidotu laimīgus apstākļus jaunajā vietā, no sākuma pasakiet paldies vecajai vietai " Dārgā Latvija, es šeit dzīvoju 25 gadus. Paldies! Tagad es aizbraucu uz Angliju (Zviedriju, Vāciju, Īriju utt). Dārgā Anglijā, pieņem mani pie sevis kā savu dēlu, meitu. Pēc Latvijas." Latvija pirmā vietā, Anglija otrā vietā. Nevar aizbraukt no "sūdainās" Latvijas uz "laimīgo zemi". Kamēr Tev tā būs "sūdaina", Tu neesi aizbraucis. Pat pēc 10 gadu prombūtnes. Ir cilvēki, kuri katru dienu runā sliktu par savu valsti. Tas ir mēģinājums atdalīties, nepieņemt, bet, jo vairāk mēs nepieņemam, jo vairāk tas mūs uztrauc. Visi zaudējumi ir jāizraud un par visām iespējām jāpasakās.
