Parasti mēs izmantojam vārdu ‘’sēras’’, kad kāds ir nomiris. Patiesībā tas attiecas uz visu – labu un sliktu, uz to, kam kādreiz bijusi nozīme mūsu dzīvē, un kas ir beidzies. Sēru process – tas ir iekšējais darbs, kuru vēl sauc par apraudāšanas procesu.
Apraudāšana (sēras) – ir bioloģisks mehānisms mūsu izdzīvošanai: katru dienu mēs ejam cauri tūkstošiem ‘’nāvju’’. Nepabeigtās sēras ieslēdz jaunus psiholoģisku konfliktus (jo mēs nespējām atlaist zaudējumu). Jūtas, kuras ir noslēptas ‘’sirdī’’, tās ir pamata jūtas, ar kurām mēs dzīvojam tagadnē. Jebkura slimība – tā ir reprezentācija tam, kas glabājās mūsu atmiņā, par “neizraudāto” notikumu.Pie jebkuras saslimšanas ir nepieciešams uzdot sev jautājumu: ’’Kas tas ir par zaudējumu, kuru es neesmu līdz galam izdzīvojis (izraudājis)?’’
Mums ir nepieciešams izdzīvot to notikumu, kurš ir izprovocējis slimību un ieslēdzis mums tādu dzīves scenāriju. Ir nepieciešams atrast neizraudāto notikumu/problēmu, lai pabeigtu sēras un pieņemtu pagātni, kā rezultātā jūs iegūsiet apbalvojumu – veselību un krāsainu dzīvi. Patiesais slimības iemesls ir daudz dziļāks, nekā jūs domājat. Slimība – tā ir somatiska psiho – mentāla konflikta izpausme. Runājot tiešāk, tā ir tīra virtuālā konflikta daļa jeb mūsu smadzeņu reprezentācija, kura spēcīgi ietekmē emocijas un jūtas.
Ja sajūtas ir negatīvas, un mēs nevaram tās izdzīvot no jauna, tad uzrodas slimības, un mēs to saucam par Likteni. Ja mēs vēlamies virzīties uz priekšu un sasniegt savu vienotību (psihe, automātiskais prāts, ķermenis), tad ir daudz kas jāatlaiž, jāpieņem, jāaizdzīvo, jāpārtransformē. Ir jāiemācās izraudāt neizraudātais, lai atvērtu iekšējo brīvību un izdziedinātos.