Kas ir stereotipiskā domāšana? Tas ir kaut kāds noturīgs tēls, forma attiecībā pret dažādām dzīves izpausmēm. Tas, kā cilvēks domā, lielākoties ir balstīts uz viņa izglītību, kuru viņš ir ieguvis skolā vai ģimenē. Kas ir visas izglītības pamatā? Pareizi! Šabloni un stereotipi. Skolā bērni parasti nodarbojas ar to, ka iezubrī sev galvā kaut kādus uzstādījumus, kursu tam viņiem iedod skolotājs. Mājās notiek tas pats. Vecāku imprinti, it īpaši agrā bērnībā, ļoti bieži izdara spēcīgu ietekmi uz visu atlikušo dzīvi.
Vai varētu teikt, ka stereotipi tas ir kaut kas slikts? Protams, ka nē. Stereotipi pēc savas būtības ir vienkāršoti, uz pieredzi koncentrēti noteikumi/pārliecības. Ja jūs lietojat sev kādu stereotipu, tad tas var būt arī nevis jūsu pašu personīgā pieredze, bet jūsu senču, draugu vai paziņu pieredze.
Mums, cilvēkiem, atšķirībā no dzīvniekiem, piemīt ekskluzīva spēja arhivēt savu pieredzi simboliskā sistēmā, piemēram, ar valodas palīdzību. Ar to arī mēs atšķiramies no dzīvniekiem. Mēs varam šos simbolus saujām nodot no paaudzes uz paaudzi. Piemēram, pati spēcīgāka vietne, caur kuru mēs iegūstam šos simbolus, ir – mēdiji.
Domāt caur stereotipiem ir daudz vieglāk un ekonomiskāk, nekā domāt pašam ar savu galvu. Stereotipiskā domāšana bieži palīdz mums ekonomēt resursus, dodot gatavus risinājumus dzīvei.
Mūsu laikos dzīve mainās tik strauji, ka turēšanās pie veciem stereotipiem, klausīt tiem ne vienmēr ir pareizais atrisinājums. Tie noteikumi un uzvedības šabloni, kuri bija iedarbīgi vakar, šodien jau var aizvest ne tur, kur gribētos nokļūt. Tāpēc periodiski rodas nepieciešamība šos stereotipus pārskatīt, bet šis process ne vienmēr ir patīkams un bez sāpēm.
