Viena no idejām par varikozām vēnām ir nespēja atrauties no tā dzīves modeļa, kāds bijis vecāku ģimenē, un izveidot savu modeli. Nespēja aiziet prom no mājām vai nevēlēšanās atgriezties vecāku mājās.
Kad mēs vēl esam mazi, mums vispār nav izvēles. Vecāki bērnam ir līdzīgi visvarenajiem dieviem. Bērns visu uzsūc kā sūklis, viņš nevar izšķirt, kas viņam der un kas nē, viņam nav pieredzes skatīties uz pasauli plašāk, viņu ierobežo ģimenes modeļa ietvars.
Bieži tādās ģimenēs vēlmju un emociju izpausme nav atļauta.
Pat ja šādā ģimenē audzināts bērns sāk savu personīgo dzīvi, viņš, visticamāk, atkārtos savu vecāku ģimenes modeli. Jo neatkarīgas dzīves pieredze, pieaugušo dzīve ir ļoti maza, salīdzinot ar to varenību, kas ir vecāku modelī. Pat ja bērns cenšas nogaršot “dzīvi”, galu galā viņš baidās no šīs vēlmēm, jūtām, baudīt pilnu dzīvi. Un viņš sāk uztvert tādu dzīvi kā nepareizu, uztvert kā sava veida vājprātu, ka tā nedrīkst dzīvot, jādzīvo pēc vecāku modeļa, tā ir pareizi.
Atrast savu ceļu ir kā mēģināt dzīvot savu dzīvi, kā meklējums pēc labsajūtas. Taču šie meklējumi, šis ceļš biedē, un cilvēks atkal atgriežas pie “pareizā” vecāku modeļa.
Varikozas vēnas parāda konfliktu starp diviem dzīves modeļiem – to, kādu dzīvoja vecāki, kas kļūdaini tiek uzskatīts par pareizu, un savējo, par kuru pieredzes ir ļoti maz, skaidra priekšstata par to nav, bet kuru vēlas atrast, izveidot, kas atkal tiks uzskatīts par nepareizu. Un tad sanāk tādi centieni tikt ievilinātam šajā jūtu, vēlmju, baudu pilnajā dzīvē, bet tikko kā šī sajūta sāk parādīties, tā cilvēks atkal atgriežas pie it kā pareizā vecāku modeļa, kur jutekliskām izpausmēm nav vietas.
Vai jūs esat novērojuši tādu īpatnību – tad, kad mēs nepiekritām vecākiem, negribam dzīvot un darīt kā viņi, rezultātā mēs darām to pašu?
Kā strādāt ar šo simptomu un citiem jūs variet uzzināt un iegūt šos instrumentus kursā “PSIHOSOMATIKA – IEMĀCIES IZDZIEDINĀT SEVI PATS”
